TOWARDS THE MULTIFUNCTIONALITY OF ART: RIGA OF 1901

Autori

  • Mg.art., Zane Grigoroviča Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija

DOI:

https://doi.org/10.55877/kkmp.2022.65

Atslēgvārdi:

visual arts, functions of art, Art Nouveau

Kopsavilkums

The issues related to local artistic expressions are raised in the context of the paper. The focus is on the cultural events that took place in 1901, with a special emphasis on the visual arts. In 1901, the 700th anniversary of the city of Riga was celebrated with a great flair. The celebrations and related events made a high impact on different classes of society. The phenomena observed in the context of socio-culture at the turn of the 19th and 20th centuries call for a more detailed examination of whether visual arts is becoming more multifunctional, or whether visuality is used in a conceptualised manner in different areas of life. The events of art life analysed in the article prove the expansion of the functions of art. In the context of the anniversary exhibition, the social, ideological, educational and entertaining functions, as well as the highest function of art: art for art’s sake, are characterised.

The functions of art mentioned in the article are not the only functions; however, they allow us to see the multifunctionality of the 20th century art. The visual design of the 1901 anniversary exhibition is dominated by Art Nouveau, which, taking into account the idea of synthesis of art relevant to this style, ensures multifunctionality. The anniversary exhibition expands on a larger scale, and every element is essential for the conception of the exhibition. The overall vision of the exhibition, ideological content, structure, visual design, music, entertainment – the entire programme of the exhibition serves a common goal: to position Riga as a modern, European centre of economics, trade and culture in a contemporary modern form.

Lejupielādes

Lejupielādes dati vēl nav pieejami.

References

Armitsteds, Dž. (1901) Līdzpilsoņi! Dienas Lapa, No. 129, 7. lpp.

Ābele, K. (2014). Patriotiskā tagadnīguma laiks. No Kļaviņš, Eduards (atb. red.) Latvijas mākslas vēsture IV. Neoromantiskā modernisma periods 1890 – 1915. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts.

Bielenstein, B. (1967). Erinnerungen. Baltische Hefte. Bd.13, S. 180—181

Bormanis, U; Spuris, Z. (1998). Tava labākā grāmata par Latviju: Rīga. Rīga: Aplis.

Brancis, M. (1992). Jūgendstila izpausmes Rīgas 700 gadu jubilejas rūpniecības un amatniecības izstādē. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, No.10 33 – 37 lpp.

Briedis, R. (red.) (2018). Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij. Rīga: Neputns.

Caune, A. (1994). Rīgas vecpilsēta pirms 100 gadiem. Rīga: Zinātne.

Gīrcs, K .(1998) Kultūru interpretācija. Rīga: izdevniecība AGB.

Gustavs, S. (1901) Atskats uz Rīgas rūpniecības un amatniecības izstādi. Vārds, No. 84.

Kince, V (2001). Kā svinēja Rīgas jubileju pirms 100 gadiem. Dizesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, No. 401, 16. –17. lpp.

Kļaviņš, E. (2014). Latvijas mākslas vēsture IV. Neoromantiskā modernisma periods 1890 – 1915. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts

Krastiņš, J. (1980). Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne.

Krastiņš, J. (2018). Jūgendstila arhitektūra Latvijā. Rīga: Madris.

Krastiņš, J. (1999) Latvijas jūgendstils Eiropas mākslas kontekstā. No: Grosa, Silvija (atb. red.). Jūgendstils. Laiks un telpa. Rīga: Jumava.

Krastiņš, J. (1994). Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes arhitektoniskais veidols. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. No. 10 12 – 14. lpp.

Lejnieks, J. (1998). Rīga, kuras nav. Rīga: Zinātne.

Lencs, V., Vitrams R. u.c. (2001) Septiņsimtgades svinības 1901. gadā : [atmiņas par Rīgas 700 gadu jubilejas pasākumiem]. No: 800 gadi. Mūsu kopējā Rīga. Vācbaltiešu autoru apcerējumi. Rīga: LU Latvijas Vēstures fonds. 19 – 26 lpp.

Maletzke, G. (1996). Interkulturelle Kommunikation: zur Interaktion zwischen Menschen verschiedener Kulturen. Opladen: Westdeutscher Verlag.

Mintaurs, M. (2020). Starp modernizāciju un nacionālismu: latviešu būvuzņēmēji 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. No: G. Straube (sast). Valsts valstī. Latvija – Krievijas impērijas provinces 19. gadsimtā. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 162–178 lpp.

Ronis, I. (1992). Rīgas 700 gadu jubileja: svinības un sabiedrības nostāja. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. No.10 26 – 29 lpp.

Scherwinsky, M. (1902). Rigaer Jubiläums – Ausstellung in Bild und Wort: Ein Erinnerungsbuch. Hrsg. von. Riga.

Stinkule, S. (sast.) (2016). Latviešu etnogrāfiskā izstāde. Rīga: Neputns.

Volfarte, K. (2004). Latviešu Rīga [Latvian Riga]. No: K. Volfarte, E. Oberlanders, (sast.) Katram bija sava Rīga: daudznacionālas pilsētas portrets no 1857. līdz 1914. gadam. Rīga: AGB, 32. lpp.

Zelče,V. (2020). Latvijas nācijas izgudrošana un iztēlošana; jaunlatviešu laiks. No: G. Straube (sast). Valsts valstī. Latvija – Krievijas impērijas provinces 19. gadsimtā. Rīga; Latvijas Nacionālā bibliotēka, 92–120 lpp.

Downloads

Publicēts

24.01.2024

Žurnāla numurs

Sadaļa

VIZUĀLĀ KULTŪRA UN MĀKSLA