Archives

  • Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi
    No. 2 (2024)

    Krājumā “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi” (2024.g., 2. daļa) publicēti desmit raksti, kuru autori pārstāv Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA), Latvijas Universitāti LU), Alberta koledžu un Rīgas Porcelāna muzeju.
    Šoreiz krājumu veido divi tematiskie loki: sešus rakstus vieno kultūras mantojuma tēma, bet četri raksti analizē procesus audiovizuālajā mākslā un literatūrā. Lasītājs sastaps gan labi pazīstamus autorus, kā Dr.hist., Dr.habil.art Juris Urtāns no LKA vai Mg.art Daira Āboliņa no LU, gan jaunos pētniekus un viņu mentorus. Īpaši jāatzīmē raksts par industriālo mantojumu, kura līdzautore ir Rīgas Porcelāna muzeja direktore, tādējādi apliecinot kultūras nozares un pētniecības ciešo mijiedarbi.
    Elektroniski un brīvpieejā publicētā krājuma lasītāju sagaida aizraujoši atklājumi: par arheoloģiju, par Padomju mīlestību, par Stāmerienas pils tēlu, par dzīvā mantojuma kopienām – un daudzi citi. Aicinām gan mūsu ilglaicīgos, gan nupat pievienojušos lasītājus ieraudzīt jaunas šķautnes kultūrā!

  • Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi
    2024

    Zinātnisko rakstu krājuma “Kultūras un mākslas pētījumi” veidotāji 2024. gadā nāk klajā ar pilnīgi jaunu iniciatīvu, apkopojot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) dažādu specializāciju un dažādu līmeņu studiju programmu absolventu rakstus. Raksti balstīti visaugstāk novērtētos studējošo noslēguma darbos 2023./2024. studiju gadā, un to tēmas ir oriģinālas, dziļi analītiskas un sociāli aktuālas.
    Lasītājam ir iespēja iepazīt septiņu interesantu jauno pētnieku veikumu, kas nevar atstāt vienaldzīgu. Anna Katrīna Norenberga mūs vedina aizdomāties par to, kā strādā rakstnieki un kādas ir viņu dziļi individuālās attiecības ar vientulību, savukārt Rihards Ošenieks reflektē par pagātnes pieredzi un pašidentitāti. Justīne Dižpētere aicina iedziļināties konceptuālās rakstības un tekstu izpildījuma performanču mijiedarbē, kamēr cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem reprezentāciju teātra mākslā
    varam iepazīt Elzas Strazdiņas rakstā. Pievēršoties radošo industriju tematikai, Jana Bargana analizē gīku subkultūras komercializāciju, bet Una Plaude – radošo industriju tēla veidošanos digitālajā vidē. Krājumu noslēdz Kriša Gruntes pētījums par pārejas rituāla (kāzu godu) un egles semantikas saiknēm.

  • Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi
    2022

    Kā ierasts, gada otrajā pusē pie lasītājiem – pētniekiem, praktiķiem, studentiem un
    interesentiem – nonāk zinātnisko rakstu krājums “Krustpunkti: kultūras un mākslas
    pētījumi”.
    Šoreiz, 2022. gadā, krājuma saturs ir īpaši bagātīgs un daudzveidīgs. Pirmkārt, to
    var skaidrot ar pandēmijas atskaņām – iespējams, ka mājsēdes laiks dažus autorus bija
    rosinājis ķerties pie kāda sen lolota pētījuma un no tā izrietošā raksta idejas. Otrkārt, šis
    ir bijis arī vērienīgu pētniecības projektu laiks – Latvijas kultūras un mākslas augstskolu
    zinātnieki īstenojuši Valsts pētījumu programmu, atsevišķi pētnieku kolektīvi strādājuši
    pie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem. Šādi projekti vienmēr sagādā bagātīgu,
    vēl gadiem ilgi apstrādājamu materiālu zinātniskiem rakstiem. Treškārt, daži no
    rakstiem var būt arī spontāni un neplānoti attīstījušās pētnieka intereses, intelektuāla
    piedzīvojuma rezultāts, kamēr vēl daļa rakstu (šis jau ir ceturtkārt) ir kārtējais ”ķieģelītis”
    doktorantūras programmu studējošo rūpīgi veidojamā, plašākā darbā.