ASPAZIJA’S POETRY IN OLGA PĒTERSONE’S TRANSLATIONS OF COLLECTION “IKDIENAS SPĀRNI”
DOI:
https://doi.org/10.55877/kkmp.2024.2.505Atslēgvārdi:
Aspazija, poetry translation, Latvian and Russian literary relations, translation techniquesKopsavilkums
This research sheds light on the peculiarities of Latvian poet Aspazija’s poetry translations published in Olga Pētersone’s collection of translations “Ikdienas Spārni.” Aspazija is a prominent figure in Latvian literature. Her poetry is complex and vivid, full of cultural details and multi-layered meanings. As a result, her poetry translation is a challenging task. The paper explores Pētersone’s attempts to overcome this challenge, seeking to preserve the spirit of Aspasia’s poetry in her translations, making it understandable to a wider readership.
The purpose of this paper is a detailed comparative analysis of the most significant Aspazija’s original works and Pētersone’s translations from her collection. The main method applied during the analysis is the comparative method in combination with a biographical approach. Pētersone’s translation strategies for expressing Aspazija’s original ideas, imagery, and stylistic elements are evaluated and compared with the original texts. The most and least accurate translations are identified; also, the constitutive features of Pētersone’s works are revealed. The secondary task of this research is to provide a brief history of the book “Ikdienas Spārni” and main facts of Olga Pētersone’s biography. Additionally, this research provides valuable insights into the field of cross-cultural literary exchange.
Lejupielādes
References
PAspazija. (2015). Крылья будней = Ikdienas spārni / перевод с латышского и составление Ольги Петерсон. Jūrmala: Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība.
Adamaite, U. (2016). No maiga vējiņa liepu lapās līdz ērgļa nāvei. Diena. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/no-maiga-vejina-liepu-lapas-lidz-ergla-navei-14127307 (skatīts 16.02.2024.)
Daņiļins, A. (2019). Aspazijas lirikas tulkojumi krievu valodā. No 19. gs. beigām līdz 20. gs. pirmajai pusei. Maģistra darbs, LU HZF.
Gaigala, L. (2016). Aspazijas dzeja izdota bilingvālā izdevumā. LSM.LV. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/aspazijas-dzeja-izdota-bilingvala-izdevuma.a163622/ (skatīts 16.02.2024.)
LSM.LV (Kultūras redakcija). (2014). Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā iecerēti 60 pasākumi. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/raina-un-aspazijas-150.-jubilejas-gada-iecereti-60-pasakumi.a99001/ (skatīts 16.02.2024.)
LSM.LV (Ziņu redakcija). (2017). Pleskavā pasākumā latviešu un krievu valodā godinās Aspaziju un Raini. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/pleskava-pasakuma-latviesu-un-krievu-valoda-godinas-aspaziju-un-raini.a237139/ (skatīts 16.02.2024.)
Morozova, N. (2018). Olga Pētersone: mēģinu samierināt krievisko un latvisko, vismaz sevī. LSM.LV. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/olga-petersone-meginu-samierinat-krievisko-un-latvisko-vismaz-sevi.a274047/ (skatīts 16.02.2024.)
Narodovska, I. (2016). “Tāda es esmu…”: Aspazijas dzejas tulkojumi krievu valodā. Aspazija un mūsdienas : dzimums, nācija, radošie izaicinājumi. Rīga: Zinātne, 322.–331. lpp.
Sproģe L., Vāvere V. (2002). Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras “sudraba laikmets”. Rīga: Zinātne.
Александрова, Э. К. (2018). К истории перевода Вячеслава Иванова для “Сборника латышской литературы”. Литературный факт. № 7, стр. 288–306.
Жирмунский, В. М. (1979). Сравнительное литературоведение: Восток и Запад. Ленинград: Наука.
Комиссаров, В. Н. (1999). Современное переводоведение. Москва: ЭТС.
Сборник латышской литературы (1916). Под ред. В. Брюсова, М. Горького. Петроград: Кн. изд. Парус А. Н. Тихонова.
Третьяков, В. (1931). Латышские поэты в переводах Виктора Третьякова. Рига: Вальтер и Рапа.
Downloads
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
License
Copyright (c) 2025 Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi

This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.