EIGHT-POINTED STAR: IMAGES AND MEANINGS DURING FORMATION OF LATVIAN STATE (1905-1920)

Authors

  • Mg.art., Otto Ķenga Latvijas Kultūras akadēmija

DOI:

https://doi.org/10.55877/kkmp.2022.54

Keywords:

Eight-pointed Star, Octagram, Latvian National Symbol

Abstract

Images of eight-pointed star (regular octagram) play an essential role in history of Latvian culture. Eight-pointed star visual representations appeared during national awakening in late 19th and early 20th century, as it was extensively used in visual and decorative art in between wars, also it played a role in exile and restoring national independence in 1980s. In the formation of the State of Latvia ethnographic ornaments became widely used by many artists, so, as early as in the beginning of 20th century, eight-pointed star was perceived as Latvian ornament of importance. The star was represented visually, also attained a meaning in textual comments or in visual and cultural context. Thus symbolic meaning of eight-pointed star in Latvia was expanded and following meanings emerged: “typical Latvian ornament”, “ancient Latvian rituals” in J.Rozentāls wall mural “Spēks” (Power), “historical, true Latvian style” in J.Kuga’s scenography for J.Rainis “Uguns un nakts” (Fire and Night), “national-patriotic” in A.Cirulis Latvian Riflemen battalions flags and “Latvian historic regions” in A.Cirulis version of Latvian flag.

Downloads

Download data is not yet available.

References

A. [Asars, H.] (1910). Konflikts mākslas dēļ. Jaunā Dienas lapa, Nr.246, 3.lpp.

A.H. [Asars, H.] (1911). “Uguns un Nakts” Jaunā Rīgas teātrī. Izglītība, Nr.3, 221.lpp.

B.a. (1912). Jaņa Rozentāla skices gleznojumiem Rīgas Latviešu biedrības nama fasādei. Druva, Nr.1, 125.lpp.

B.a. (1915). Godalgu izsolījums. Jaunākās Ziņas, Nr.338., 1.lpp.

Bergmanis, V. (1958). Atmiņas. No: I.Meinerte un T.Jansons (sast.). Jaunais Rīgas teātris, 1908-1915. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 60.lpp

Esserts, M. (2008). Nacionālie un valsts simboli. No: R.Rinka (sast.). Ansis Cīrulis. Saules pagalmos. Rīga: Neptūns, 73.lpp.

Günther, R. (1910-1). Die Fassadeausschmückung des Rigaer Lettischen Vereinshauses. Baltische Post, Nr.176, 3.lpp.

B.a. [Günther, R.?] (1910-2). Die Fassadeausschmückung des Rigaer Lettischen Vereinshauses. Rigasche Zeitung, Nr.175., 5.lpp.

Hovards, Dž. (1999). Stils un pasūtītājs 20.gs.sākuma Latvijas arhitektūra un dizainā. No: S.Grosa (sast.). Jūgendstils: laiks un telpa. Baltijas jūras valstis 19.-20. gs. mijā. Rīga: Jumava, 40.lpp.

Jaunsudrabiņš, J. (1911). Lugas “Uguns un nakts” ārējā tērpa. Dzimtenes vēstnesis, Nr. 40, 5.lpp.

Jordanova, L. (2012). The Look of the Past. Visual and Material Evidence in Historical Practice. Cambridge: Cambridge University press.

Kaupiņš, H. (1958). Strādnieku ietekme Jaunā Rīgas teātra darbā. Atmiņas un piezīmes. No: I.Meinerte un T.Jansons (sast.). Jaunais Rīgas teātris, 1908-1915. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 39.lpp.

Kevešans, K. (1934). Latviešu karogs – Latvijas valsts karogs. Latviešu strēlnieks, Nr.12., 27.lpp.

Ķempelis G. (1936). Kā radās latviešu strēlnieku bataljoni. No: A.Auzāns u.c. (red.). Latviešu strēlnieki: Latviešu veco strēlnieku vēsturisko dokumentu un atmiņu krājums. 2.sēj. Rīga: Latviešu veco strēlnieku biedrība, 592.-593.lpp

Ķencis T. (2015). The Role of Folklore in the Formation of Latvian Visual Art. No: M.Kõiva un A.Kuperjanov (red.). Folklore: Electronic Journal of Folklore, Nr.62, 76.lpp.

Ķencis, T. (2016). Tautasdziesmas un vizuālā māksla līdz 1940. gadam. No: P.Daija (galv.red.). Letonika. Humanitāro zinātņu žurnāls, Nr.34., 37.-58.lpp.

L[Lapiņš, J.?]. (1915). Latviešu pulks ir atļauts. Līdums, Nr.181., 1.lpp.

Lapiņš, J. (1932). Latviešu karogs. Burtnieks, Nr.1, 30.lpp.

Madernieks, J. (1910). “Uguns un nakts” ietērps Jaunā Rīgas teātrī. Zalktis, Nr.8, 182.lpp.

Pourchier-Plasseraud, S. (2015). Arts & the Nation: The Role of Visual Arts & Artists in the Making of the Latvian Identity 1905-1940. Leiden, Boston: Brill Rodopi.

Pumpuriņš, T. (2000). Sarkanbaltsarkanās - Latvijas karoga krāsas: pētījumi, atmiņas un dokumenti par Latvijas Valsts karoga tapšanas vēsturi. Cēsīs: Cēsu vēstures un mākslas muzejs.

Rainis, J. (1907). Uguns un Nakts. Rīga: Grāmatu apgādniecība “Domas”.

Rainis, J. (1909). Kopotie raksti 30 sējumos. 21.sējums: vēstules. Rīga: Zinātne, 1985.

Siliņš, J. (1975). Ansis Cīrulis. Jaunā Gaita, Nr.102.

Siliņš, J. (1980). Latvijas māksla, 1800-1914, 2.daļa. Stokholma: Daugava, 1980.

Skulme, U. (1958). Atmiņas par Jaunā Rīgas teātra gleznotajiem. No: I.Meinerte un T.Jansons (sast.). Jaunais Rīgas teātris, 1908-1915. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 76.lpp

Šķilters, G. (1924). Atmiņas par “Rūķi”. Ilustrēts Žurnāls, Nr.10., 217.lpp.

Zālītis, P. (1910). Janis Rozentāls kā cilvēks un mākslinieks. Mājas viesis, Nr.52., 1225.-1227.lpp.

Downloads

Published

24.01.2024

Issue

Section

VIZUĀLĀ KULTŪRA UN MĀKSLA