LATVIAN ORNAMENTS. GENESIS OF THE TRADITION (1869–1924)
DOI:
https://doi.org/10.55877/kkmp.2024.2.379Keywords:
Latvian national symbols, invented tradition, Eric Hobsbawm, Jānis Sudmalis, Ernests BrastiņšAbstract
In 19th century Latvia, as elsewhere in Europe, peasants’ dress featured ornamental motifs. In the initial decades of the 20th century, some specific visual symbols were extracted from these ornaments and designated as latvju raksti (Latvian ornaments). This subset gained widespread adoption in later periods of 20th and 21st century Latvia, establishing a tradition of usage.
Similar to folk songs, the collection of old textiles became an important activity at the end of the 19th century. The collected items were used to create appropriate outfits for song festivals or, in the case of Rihards Zariņš, to showcase Latvian art style, which was to become a model for young artists. In 1911, Matīss Siliņš published the most popular symbols of Latvian ornaments – sun (saulīte), star (zvaigznīte), swastika (uguns krusts), and fir needle (skujiņa) – contextualizing them within the Latvian or Livonian (Livs) identity, thus imbuing them with a nationalistic significance. Subsequently, Latvian ornaments played an important role in the newly formed country – they became part of national symbolism (national flag variants, the national coat of arms, ornamentation of premises in the President’s palace, etc.). In 1923, Jānis Sudmalis and Ernests Brastiņš published brochures in which they attempted, in their own words, an explanation of Latvian ornament symbolism.
For Sudmalis, Latvian ornaments were an essential part of national culture and art that represented long-lost traditions. Traditions that needed to be awakened and brought a renaissance of Latvian art, true to Latvian style, as he imagined it. For Brastiņš, Latvian ornaments encompassed the worldview of the (imagined) nation and were part of the religious rituals of Latvian ancestors. He used Latvian ornaments to create a folk-song-based nationalistic Latvian religion.
The tradition of depicting and interpreting Latvian ornaments could be regarded as an invented tradition in Eric Hobsbawm’s sense. It served to create the Latvian nation and unify it in the late 19th and early 20th centuries.
Downloads
References
Andersons, B. (2022). Iedomātās kopienas. Pārdomas par nacionālisma izcelsmi un izplatību. Rīga: Jānis Roze.
B.a. (1888). Par Romoves vārdu. Balss, Nr. 16, 4. lpp.
B.a. (1889). Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēde. Baltijas Vēstnesis, Nr. 97, 2. lpp.
Balibar, E. (1996). The Nation Form: History and Ideology. No: Eley, G., Suny R. G. (eds.). Becoming National. New York, Oxford: Oxford University Press, pp. 132–149.
Baycroft, T. (1998). Nationalism in Europe, 1789–1945. Cambridge: Cambridge University Press.
Bīne, J. (1936). Latvju raksti. Sējējs, Nr. 1, 36.–42. lpp.
Brastiņš, E. (1923). Latviešu ornamentika. 1. daļa. Rīga: Vālodze.
Brastiņš, E. (1925). Latvju rakstu kompozīcija. Rīga: Neatkarīgo mākslinieku vienības izdevums.
Brastiņš, E. (1931). Latvija, viņas dzīve un kultūra. Rīga: Izdevniecība Grāmatu draugs.
Bula, D. (2011). Mūsdienu folkloristika. Paradigmas maiņa. Rīga: Zinātne.
Bunkše, E. (1979). Latvian Folkloristics. The Journal of American Folklore, Vol. 92, No. 364, pp. 196–214.
Dundes, A. (1965). What is Folklore? No: Dundes, A. (ed.). The Study of Folklore. Englewood Cliffs: Prentice-Hall, pp. 1– 2.
E. T. [Tūters, E.?] (1924). Grāmatu galds. Jaunatnes dzīve skolā un sētā, Nr. 1, 3. lpp.
Elton, G. R. (2002). The Practice of History. Oxford, Malden: Blackwell Publishers.
Hobsbawm, E. (2000a). Introduction: Inventing Traditions. No: Hobsbawm, E., Ranger, T. (eds.). The Invention of Tradition. Cambridge: University Press.
Hobsbawm, E. (2000b). Mass-Producing Traditions: Europe, 1870–1914. No: Hobsbawm, E., Ranger, T. (eds.). The Invention of Tradition. Cambridge: University Press.
Honko, L. (1995). Traditions in the construction of cultural identity and strategies of ethnic survival. European Review, Vol. 3, Issue 2, pp. 131–146.
Gavriļins, A. (2017). Vēstures avotu pētniecība. Lekciju kurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Grosa, S., Tambaka, A. (2022). The ‘Ornament Grammar’ of Neoclassicism in Late Art Nouveau Interiors of Riga. Letonica, Nr. 46, pp. 140–161.
Ģinters, V. (1963). Senlatviesu simbolikas problēmas. No: Biezais, H. (red.). Ieskatītais un atzītais. Stokholma: Daugava, 203.–233. lpp.
Jansone, A. (2020). Daiļamatnieku apmācība Latvijā 19. gs. vidus – 21. gs. sākums. Radītprieks, elektronisks resurss. Pieejams: https://metodiskiemateriali.lnkc.gov.lv/Uploads/2020/06/05/1591346142_7989.pdf (skatīts 15.10.2022.)
Jordanova, L. (2000). History in Practice. London: Arnold.
K. un P. (1888). Latveešu vestures un mitologijas pazinejeem. Balss, Nr. 39, 4. lpp.
Karlsone, A. (2013). Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gadsimta beigās un 20 . gadsimtā. Rīga: Zinātne.
Karlsone, A. (2018). Steļļu konstruktors Pēteris Viļumsons un viņa darbība. Arheoloģija un etnogrāfija, 30. sējums. Rīga: Zinātne, 160.–176. lpp.
Karulis, K. (1996). Matīss Siliņš (1861–1942) atmiņās. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, 50. sējums, Nr. 6 (587), 73.–74. lpp.
Kreicbergs, J. (1911). V vispārējie Latviesu dziesmu svētki Rīgā 19., 20. un 21. jūnijā, 1910. g. Rīga: Latvijas drukātava.
Ķencis, T. (2012). A disciplinary history of Latvian mythology. Tartu: University of Tartu Press.
Leimane, M. (1996). Latvijas Vēstures muzeja pirmsākums. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa, 50. sējums, Nr. 6 (587), 56.–72. lpp.
Madernieks, J. (1904). Tautas apģērba apraksts. Austrums, Nr. 1, 67.–70. lpp.
Makstis, R. (1907). Skats debess telpā. Zinātne un Dzīve, Nr. 9, 263. lpp.
Mākonis [Fricis Kazaks] (1895). Kādi vārdi gaidāmiem dziedāšanas svētkiem. Balss, Nr. 23, 1. lpp.
Mieriņa, A. (2000). Zemnieki un lauksaimniecība. No: Bērziņš, J. (red.). Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 72.–129. lpp.
Mīlgrāve, I. (2012). Mājturības mācību grāmata kā medijs 20. gadsimta 20.–30. gados. Latvijas Universitātes raksti, 781. sējums, Pedagoģija un skolotāju izglītība. Rīga: Latvijas Universitāte, 222.–231. lpp.
Pujāte, I. (1994). Latviešu ornamenta apzināšana un tā izpētes pirmsākumi. No: Grosmane, E. (sast.). Ornaments Latvijā: materiāli mākslas vēsture. Rīga: Zinātne, 101.–106. lpp.
Pūtelis, A. (2013). Jaunā izkārta. Dievturība kā folkloras interpretācija. Letonica, Nr. 26., 94.–106. lpp.
Pūtelis, A. (2019). Domas par latviešu mitoloģiju: kā tika meklēts latviešu panteons. Rīga: Zinātne.
Ranke, L. von (1885). Geschichten der romanischen und germanischen Völker von 1494 bis 1514. Leipzig: Duncker & Humblot.
Rinka, R. (2016). Lietišķā māksla. No: Kļaviņš, E. (sast.) Latvijas mākslas vēsture V. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 565.–608. lpp.
Rinka, R. (2018). Modernisms tautiskā aizsegā. No: Budže, K., Baranovska, I. (sast.). Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 12.–33. lpp.
Ryžakova, S. (2002). Jazyk ornamenta v latyšskoj kul’ture. Moskva: Indrik.
[Siliņš, M.] (1911). No: Новоселовъ, Ю. Латыши: очерки по этнографіи и современ ной культурѣ латышей. Подъ редакціей и съ примѣчаніями М. Силиня. Рига: А. И. Кузнецовъ.
Saknītes (1904). Sirmajā senatnē. Jaunības Draugs, Nr. 9, 269. lpp.
Siliņš, J. (1980). Latvijas māksla, 1800–1914. Stokholma: Daugava, 2. sēj.
Sirica, I. (2020). Tautas amatniecības un daiļamatniecības izstādes, 1918–1940. Radīt prieks, elektronisks resurss. Pieejams: https://metodiskiemateriali.lnkc.gov.lv/Uploads/2020/06/05/1591346165_9853.pdf (skatīts 15.10.2022.)
Skruzītis, M. (1895). Latviešu tautas apģērbs savā vēsturiskajā attīstībā un nozīmē. Austrums, Nr. 1, 12. lpp.
Smith, A. (1996). The Origins of Nations. In: Eley, G., Suny, R. G. (eds.). Becoming National. New York, Oxford: Oxford University Press, 106.–130. lpp.
Smith, A. (2009). Ethnosymbolism and Nationalism. A cultural approach. New York: Routledge.
Stinkule, S. (2014). Skolotājam, literātam un tulkotājam, grāmatizdevējam, kartogrāfam un etnogrāfam Matīsam Siliņam – 150. No: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Zinātniskie lasījumi 2011–2013. Rīga: LNVM.
Sudmalis, J. (1923). Latvju raksti: ornamenti. Rīga: Valtera un Rapas a/s izd.
Šķilters, G. (1913). Ornaments: J. Madernieka oriģinālzīmējumu krājums: 1. d. Druva, Nr. 6., 759.–760. lpp.
Šuste, M. (2016). Dizains. No: Kļaviņš, E. (sast.) Latvijas mākslas vēsture V. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmija, Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 609.–647. lpp.
Topolski, J. (1996). Historians Look at Historical Truth. Epistemology and History, Vol. 47. Pēc: Topolski, J. (2022). Theory and methodology of Historical Knowledge: an Anthology. Poznan: Faculty of History Press.
Ūdre, D. (2017). Latviskā ornamenta mitoloģiskās skolas tradīcija. No: Lāms, E. (atb. red.). Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Rakstu krājums,22. sējums. Liepāja: LiePA, 497.–511. lpp.
Vandi, L. (ed.) (2018). Ornament and European Modernism. From Art Practice to Art History. New York, London: Routledge.
Viļumsons, P. (1912). Pirmdienas rīts. Pirmā musturu grāmata audējiem. Otrais izdevums. Jelgava: Stegamana drukātava.
Zariņa, A. (1999). Apģērbs Latvijā 7.–17. gs. Rīga: Zinātne.
[Zariņš, R.] (1904). Māksla un amats. Austrums, Nr. 1, 65.–67. lpp.
Zariņš, R. (red.) (1924). Latvju raksti: Tautas māksla uzvalkos, audumos, būvēs, pod niecībā u.t.t. pēc materiāliem valsts un privātos krājumos. 1. burtn., Aizputes apriņķa Alšvangas pagasts (sieviešu un vīriešu tautas tērpi; līgavas tautas tērps, villaines, mēlenes raksts; sieviešu krekla aproces, cimdu, zeķu raksti, jostas). Rīga: Valstspapīru spiestuve.
Zeiferts, T. (1934). Latviešu rakstniecības vēsture. 3. daļa. Rīga: A. Gulbja apgādībā.
Zelče, V. (2014). Latvijas iedzīvotāju sociālās atmiņas kopienas un identitāte. No: Rozen-valds, J., Zobena, A. (zin. red.). Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 195.–205. lpp.
Zemītis, G. (2013). Latviešu etniskās simbolikas pamati: attīstība no aizvēstures līdz mūsdienām. No: Stradiņš, J. (red.) Latvieši un Latvija, I sējums. Rīga: Latvijas zinātņu akadēmija.
Zemītis, G., Rozenberga, V. (1991). Senču raksti. Rīga: Latvijas Vēstures muzejs.
Žeiere, I. (2017). Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā. Rīga: Nacionālais kultūras centrs.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2025 Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
