LARGE STONES IN THE MANOR PARKS OF LATVIA

Authors

  • Dr.hist., Dr.habil.art. Juris Urtāns Latvijas Kultūras akadēmija, Latvija

DOI:

https://doi.org/10.55877/kkmp.2022.60

Keywords:

stones, manor parks, folklore, tradition

Abstract

Starting from the 18th cent., construction of manor castles and laying out of landscape parks developed in Latvia. The parks contained different structures; mostly transformations of terrain associated with parks and the large stones have survived till nowadays. These stones have not been previously dealt with in uniform research. Several park stones have been mentioned in different connections in a series of publications. Connection of manors with the large stones appears at least since the 15th cent. The article provides information concerning eight large stones of manor parks, with average dimension in one direction no less than 2 m. It must be assumed that a large stone, entwined by legends, might have been inspiring to lay out a manor park in its close proximity. Sometimes dated texts have been carved in the large stones (1768; 1798; 1845–1855). Two large stones are crudely shaped stone benches. Several of the large stones, as testified by folklore and hollows in stones, might be connected with sacrality. Part of park stones fall within the circle of Devil’s legends. There are also folklore subjects on buried treasure, tragic lovers, etc. Nowadays the large stones of manor parks are included in cultural movement again, this time more focusing on tourists and other visitors. Long ago recorded narratives are used, and new folklore is developed. Today, the large stones of manor parks and the crown of folklore around them, become part of the park landscape and keep up peculiar park atmosphere, retaining the presence of legendary ancient times.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Aglyna (1929). Sak. A. Novickis. Rīga.

A. V. (1938). Pa Lāčplēša pēdām. Brīvā Zeme. 11.oktobris.

Bienemann, Fr. (1897). Livländische Sagenbuch. Reval: Kluge.

Biezais, H. (1985). Die baltische Ikonographie. Leiden.

Blese, J. (1998). Koknese ar atskatu tālākā senatnē. Atēna.

Caune, A. (1974). Dobumakmeņi Latvijā. Arheoloģija un Etnogrāfija. XI laidiens. Rīga: Zinātne, 89.-98.lpp.

Ekskursija uz Ezeru zemi (1939). Ogres Ziņas. 3.jūnijs.

Eniņš, G. (1995). Kameņecas Velnakmens. Rīgas Balss. 15.februāris.

Eniņš, G. (2017). Koki mājas nepamet. Latvijas Mediji.

Grigorovičs, M. (1925). Vēsturiskas vietas Latgalē, Rušunas apkārtnē. Latvijas Saule. Nr.35, 376.-378.lpp.

Hammers, N. (2013). Jauni dati par Āsteres obelisku. Kultūras krustpunkti. Starptautiska zinātniskā konference Kultūras krustpunkti 2013. 2013.gada 1.-2.novembris. Konferences referātu kopsavilkumi. Programma. Latvijas Kultūras akadēmija, 14.lpp.

Janele, I. (1981). Vecie lauku parki. Rīga: Zinātne.

Janelis, I. M. (2010) Latvijas muižu dārzi un parki. Neputns.

Jankovjaks, M., Ostruvka, M (2012). Krāslavas un tās apkāŗtnes poļi iedzīvotāju leģendās un nostāstos. Inkluzīvi. Sastādītāja J. Kursīte. LU Akadēmiskais apgāds, 181.-188.lpp.

Jordāns, A. (1976). Saudzēsim! Padomju Zeme [Saldus]. 19.jūnijs.

Jūsmiņš (1877). No Tērbatas uz Kurzemi. Baltijas Vēstnesis. 19.augusts.

Kokare, E. (1992). Mitoloģiskie tēli latviešu folkloras poētiskajā sistēmā. Latviešu folklora. Tradicionālais un mainīgais. Rīga, 9.-91.lpp.

Krāslavas pils un parks (2011). Buklets.

Kupše, I. (2013). Uz ballēm Upesmuižas parkā neiet, bet sikspārņus pils drupās trenkā. Kursas Laiks [Liepāja]. 22.novembris.

Kursīte, J. (2018). Dainu kodekss. Rīga: Rundas.

Kursīte, J. (2020). Latviešu dievības un gari. Rīga: Rundas.

Kušķis, G., Korsaks, P. (2004). Pieminekļi mīlestībai uzvarām zaudējumiem. Rīga: Madris.

Latviešu tautas teikas (1988). Vēsturiskās teikas. Izlase. A. Ancelānes sastādīta. Rīga: Zinātne.

Lauks, J. (1987) Jaunaglonas Lielais akmens. Lauku Dzīve. Nr.2, 12.lpp.

Līdumnieks (1924). Latvijas dabas retumi un kultūras pieminekļi. 9. Lieli akmeņi un akmeņu kopas. Latvijas Vēstnesis. 11.marts.

Lielmeža, B. (1998). Latvijas svētvietas. Brīvā Latvija. Apvienotā Londonas Avīze un Latvija. 23.-29.maijs.

Līksnas pagasta pārvalde (2022). Pieejams: https://liksna.lv/turisms/ Skatīts: 03.01.2022.

Manteuffel, G. (1879). Inflanty Polskie. Poznań.

Meikališa, A. (2014). Skrīveru dendroloģiskais parks. Universitas. Nr 1(105), 16.-21.lpp.

Senos laikos Umurgā (2006). Sast. E. Melne. Zinātne.

Mugurēvičs, Ē. (1980). Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Liepājas rajona ziemeļu daļā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1979.gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 81.-84.lpp.

Muiža (2007). Latvijas Enciklopēdija. 4.sēj. Rīga: SIA “Valērija Belokoņa izdevniecība”, 483.lpp.

Pamiętnik Religijno - moralny (1836). T.XXXI. Warszawa.

Plaudis, J. A., Ozola, E. (2012). Sakrālā Latvija. Jumava.

Prande, L. (2017). Ceļojums divdesmit gadu garumā, un ne tikai… Interesenti tikās Gārsenes taku jubilejas pasākumā. Brīvā Daugava [Jēkabpils]. 21.septembris.

Preiļos atklās Skūpstu akmeni (2013). Dzīvesstils. 24. jūlijs. Pieejams: Preili24.lv Skatīts: 03.01.2022.

Punculis, A. [b.i.g.]. Gārsene Sēlijas pērle. Buklets.

Rusmanis, S. (2006a]. Zeme starp Rundāli un Tērveti. Jumava.

Rusmanis, S. (2006b). Neiepazītā Latvija. Apgāds Mantojums.

Rusmanis, S. (2021). Uz citu jūras piekrasti. Druva [Cēsīs]. 2.jūlijs.

Rusmanis, S., Vīks, I., (1993). Kurzeme. Rīga: Latvijas Enciklopēdija.

Sipeniece, B. (1990). Ja sakopsim kaut nelielu stūrīti…. Saldus Zeme. 15.decembris.

Spārītis, O. (2020). Eiropas kultūrainavas studijas un konferences “Kultūrainava: tās saturs, uztvere un transformācijas” materiāli. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. A daļa. Nr.2., 6.-42.lpp.

Spēlmane, E. (1979). No Varakļānu pils pagātnes. Zvaigžņotā Debess. Nr.83, 57.-61.lpp.

Sveicināti Saldū! (2010) Saldus novada folklora Māras Vīksnas atlasē un sakārtojumā. Zinātne. (Novadu folklora)

Šķēls, P. (1929). Vectēva stāsts. Latvijas Jaunatne. Nr.2, 57.lpp.

Urtāns, J. (1989) Jaunpils Elles kalns. Lauku Dzīve. Nr.12.

Urtāns, J. (1990). Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. Rīga: Avots.

Urtāns, J. (1993). Latvijas senās svētnīcas. Rīga: Enciklopēdiju redakcija.

Urtāns, J. (2005). Pastamuižas Velnakmens folklora un un datēšanas princips post quam. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra folklora māksla. 13, 144.-155.lpp.

Urtāns, J. (2012). Plāteres pilskalns, tā mākslīgās pilsdrupas un akmens krusti. Inkluzīvi. Sastādītāja J. Kursīte. LU Akadēmiskais apgāds, 379.-389.lpp.

Urtāns, J. (2015). Liezēres rūnakmens. Kultūras krustpunkti. Zinātnisko rakstu krājums. 7.

Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 15.-24.lpp.

Urtāns, J. (2017). Par apakšējiem graudberžiem. Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi. Zinātnisko rakstu krājums 2017. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 14.-28.lpp.

Vanags, K. (1953). Atceries Latviju. Latvija Amerikā. 2.decembris.

Vīksna, A. (2012). Stallī spokojas Ambrozijs jeb slavenā ķirurga Ernsta fon Bergmaņa pēdas Rūjienā. Latviešu ārstu un zobārstu apvienība. Apkārtraksts. Nr.161, 40.-43.lpp.

Zariņi, M., J. (2021). Gar leišmali – Ezere un Vaiņode. Zemgales Ziņas. 29.aprīlis.

Ziedonis, I., Ziedonis, R. (2006). Mežu zeme Latvijā. Latvijas Avīzes izdevniecība.

Zilgalvis, J. (2022). Žana Žaka Ruso piemiņas sala Vecdrustu muižas parkā Vidzemē un dažas muižas zudušās vēsturiskās ēkas. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. In print.

Zīverts, A. (1998). Velna grāvis. Latvijas daba. Enciklopēdija. 6.sēj. Rīga: Preses nams, 53.lpp.

Zudusī Latvija (1922). Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/10671.html Skatīts: 30.12.2021.

Downloads

Published

24.01.2024

Issue

Section

KULTŪRAS VĒSTURE UN MANTOJUMS