LATVIA’S INDUSTRIAL HERITAGE IN A BIOGRAPHICAL PERSPECTIVE: THE LIFE-STORY OF PORCELAIN ARTIST AIJA MŪRNIECE
DOI:
https://doi.org/10.55877/kkmp.2024.2.494Keywords:
Industrial heritage studies, Biographical perspective, Oral history, Riga Porcelain Factory, Riga Porcelain MuseumAbstract
The research focuses on the possibilities of the oral history approach to the study of the industrial history of Latvia, using the materials obtained during the research of the biography and the creative activity of the artist Aija Mūrniece (b. 1937). Aija Mūrniece is one of the former artists of the Riga Porcelain Factory, who worked there all her life. From 1949 to 1957, Mūrniece and her family were unjustly deported to the Tomsk region, Russia. Upon her return, Aija pursued her dream of studying art. The life story of Aija Mūrniece reveals both the unique and the universal. It reveals not only the fate of an artist working in the porcelain industry, but also Aija Mūrniece’s experience as a person, as a woman, and, from a broader perspective, the biography of the wider Latvian population in the controversial and complex 20th century.
The research uses a qualitative methodology, consisting mainly of oral history interviews recorded over several years. The analysis of the material used a biographical approach, which allows the evidence of a person’s life story to be seen in the broader context, and also offers the possibility to use a rich range of personal (diaries, notes, photographs, etc.) as well as visual materials (porcelain objects, decals, drawings, sketches, etc.).
Downloads
References
Ambrozs, T., Peins, K. (2020). Muzeju darbības pamati. Rīga: Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība.
Cutcliffe S. H., Lubar S. (2000). The Challenge of Industrial History Museums. The Public Historian, Summer, 2000, Vol. 22, No. 3 (Summer, 2000), pp. 11–24.
Dobele, S., Elksne, G., Veinberga, I. (2020). Porcelāna stāsti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas. Rīga: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs.
Dzīvais stikls: Līvānu stiklinieku stāsti (2015). Līvāni: Latgales mākslas un amatniecības centrs.
Elksne, G., Mūrniece, A., Veinberga, I. (2023). Porcelāna dzīvesstāsti. Aija Mūrniece. Rīga: Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs.
Elksne, G. (2022). “Nu kā tad tā, tādu rūpnīcu aizvēra!”: mutvārdu vēsture un rūpniecības strādnieku atmiņas. Kultūra un cilvēksituācija mūsdienu humānisma krīžu kontekstā : LU 80. starptautiskās konferences rakstu un tēžu krājums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 147.–156.lpp.
Gross, L. F. (1993). Industrial Heritage and Deindustrialisation: The Challenge of Our Future,.Australasian Historical Archaeology, Vol. 11 (1993), pp. 118–119.
Jõesalu, K., Kõresaar, E. (2012). Working through mature socialism: Private and public in the life story of an Estonian industry manager. Baltic Biographies at Historical Crossroads. Routledge, pp. 68–85.
Karnups, V. P. (2017). Neatkarīgas valsts tautsaimniecības nostiprināšanās posms (1920–1933). Krūmiņš, G. (sast.) Latvijas tautsaimniecības vēsture. Rīga: Jumava, 102.–133. lpp.
Krastiņš, A. (2018). Latvijas rūpniecība XIX–XXI gadsimtā : vēsturiski ekonomiska apcere. Rīga: Jumava.
Krūmiņš, G., Šiliņš, J. (2017). Latvijas tautsaimniecība no 19. gadsimta pēdējām desmitgadēm līdz 1940. gadam. Krūmiņš, G. (sast.) Latvijas tautsaimniecības vēsture. Rīga: Jumava, 27.–64. lpp.
Lane, J. B. (1993). Oral History and Industrial Heritage Museums. The Journal of American History, Sep., 1993, Vol. 80 (2), pp. 607–618.
Lean, T. (2018). The life electric: oral history and composure in the electricity supply industry. Oral History, SPRING 2018, Vol. 46 (1), pp. 55–66.
Matasa, F. (2014). Aktīvais krājums: muzeja krājuma atkārtota izvērtēšana tā plašākai un pilnvērtīgākai izmantošanai. Muzejs mūsdienu sabiedrībā – 2. Baltijas muzeoloģijas skolas raksti 2009–2013. (sast. A. Jirgensone). Rīga: Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība, 138.–162. lpp.
McIvor, A. (2018). “Scrap-Heap Stories”: Oral Narratives of Labour and Loss in Scottish Mining and Manufacturing. BIOS – Zeitschrift für Biographieforschung, Oral History und Lebensverlaufsanalysen, 2-2018, S. 8-21. https://doi.org/10.3224/bios.v31i2.02
Moitra, S., Nogueira, K. (2018). (Post-)Industrial Memories: Oral History and Structural Change. BIOS – Zeitschrift für Biographieforschung, Oral History und Lebensverlaufsanalysen, 31(2), pp. 3–7. https://doi.org/10.3224/bios.v31i2.01
Ryant, C. (1988). Oral History and Business History. The Journal of American History, Vol. 75, No. 2 (Sep., 1988), pp. 560–566.
Thompson, P. (2017). The Voice of the Past. Oxford: Oxford University Press, 4th Edition.
Veinberga, I. (2017). Beatrise Kārkliņa un Rīgas porcelāns. 20. gs. 50.–90. gadi un mūsdienas. Industriālais romantisms. Beatrises Kārkliņas porcelāns. Rīga: Rīgas Porcelāna muzejs, 14.–33. lpp.
Veinberga, I. (2016). Porcelāns modernajam padomju cilvēkam. Uz lielās dzīves trases: 20. gadsimta 60. gadu grafiskā valoda Latvijā. Rīga: Raktuve, 128.–155. lpp.
Wawrzyniak, J. (2021). ‘Hard Times but our Own’: Post-Socialist Nostalgia and the Transformation of Industrial Life in Poland. Zeithistorische Forschungen/Studies in Contemporary History, Online-Ausgabe, 18 (2021), H. 1, pp. 73–92. https://doi.org/10.14765/zzf.dok-2300
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2025 Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
