SEMANTICS OF SPRUCE IN LATVIAN FOLK SONGSIN THE CONTEXT OF MARRIAGE

Authors

  • Bc.art. Kriss Grunte Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts

DOI:

https://doi.org/10.55877/kkmp.2024.454

Keywords:

spruce tree, folk song, folklore, ritual, semantics

Abstract

The rite of passage phenomenon is reducible to every culture and society in the world, as every individual and community experiences a change in their social status during their lifetime. In Latvian folklore, characters of nature, especially trees, participate in rites of passage. Article Semantics of spruce in Latvian folk songs in the context of marriage is an interdisciplinary study, which uses theories and approaches from folkloristics and anthropology. It focuses on the marriage ritual, one of the rites of passage. The task of this thesis is to research the semantic meaning of the spruce tree as a character of nature in Latvian folk songs in the context of marriage. Although there is research on the semantics of spruce tree in Latvian folklore, in folk songs (Pēteris Šmits (1869–1938) Latviešu mītoloģija (1926), Beatrise Reidzāne Latviešu tautasdziesmu semantika. Dabas tēli tautasdziesmās (2015), Janīna Kursīte Dainu kodekss (2018), etc.), the semantics of the spruce tree in context of rites of marriage and their conduct has not been particularly studied.
It is concluded that the semantic quality of spruce tree in Latvian folk songs in the context of rites of passage, especially marriage, can be treated as a metaform for human life. This means that both linguistically and conceptually, the spruce tree in Latvian folklore has anthropomorphic qualities that strengthen the relationship between human and nature, as well as the idea that human is part of nature.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bērziņš, Uldis, Dinere, Lilija, Diners, Roberts, Dimiņš, Dens, Bērziņa, Inga, Rause, Olita (2015). Eddas Dziesmas. Rīga: Jāņa Rozes Apgāds.

Danesi, M. (2013). On the Metaphorical Connectivity of Cultural Sign Systems. Signs and Society. Vol. 1, No. 1. USA: University of ChicagoPress, pp. 41. Pieejams: https://www.journals.uchicago.edu/doi/10.1086/670164 (skatīts 01.11.2024)

Dirr, M. A., and Warren, K. S. (2019). The tree book: superior selections for landscapes, streetscapes, and gardens. Portland, Oregon: Timber Press.

Gennep, Arnold van (1975). The Rites of Passage. Chicago: The University of Chigago Press.

Gimbutienė, M. (1994). Balti aizvēsturiskajos laikos: etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. Rīga: Zinātne.

Grīns, Grīna, Marģers, Māra (1983). Latviešu gads, gadskārta un godi. Linkoln, Nebraska: Amerikas Latviešu Apvienība.

Grīnvalde, Rita (2022). Latviešu folklora. No: Nacionālā enciklopēdija. Latvija. Elek­tro­niskā vietne. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/29520-latvie%C5%A1u-folklora (skatīts 20.09.2023.)

https://tezaurs.lv/augl%C4%ABgs:1 (skatīts 20.09.2023.)

https://tezaurs.lv/gaisma (skatīts 20.09.2023.)

https://tezaurs.lv/m%C5%AB%C5%BEs (skatīts 20.09.2023.)

https://tezaurs.lv/sirds (skatīts 20.09.2023.)

Kalevipoeg. Igauņu tautas eposs. (2018). Rīga: Neputns.

Krogzeme-Mosgorda, Baiba (2022). Latviešu tautasdziesmas. No: Nacionālā enciklo­-pēdija. Latvija. Elektroniskā vietne. Pieejams:https://enciklopedija.lv/skirklis/52758-latvie%C5%A1u-tautasdziesmas (skatīts 20.09.2023.)

Kursīte-Pakule, Janīna (2018). Dainu kodekss. Rīga: Rundas.

Latviešu tautasdziesmas (1979).

Līdeks Osvalds (1940). Latviešu svētki: Latviešu svinamās dienas. Rīga: Latviešu folkloras krātuve.

Muktupāvels, Valdis (2017). Tautas mūzikas instrumenti Latvijā. Rīga: Latvijas Univer­sitātes Akadēmiskais apgāds.

Ozoliņš, Gatis (2006). Latviešu tautasdziesmu totēmiskā simbolika (radību, krustību un kāzu rituāli). Promocijas darbs. Daugavpils: Daugavpils Universitāte.

Rūķe-Draviņa, Velta (1986). Cilvēks un daba latviešu tautasdziesmās. Stokholma: Artilett.

Stauga, Jolanta (2011). Dzīvnieki latviešu folklorā: mītiski maģiskais aspekts (pēc latviešu tautasdziesmu un mūsdienu folkloras materiāliem). Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.

Straubergs, Kārlis (1944). Latviešu tautas paražas. Rīga: Latvju grāmata.

Šmits, Pēteris (1928). Koku loma mītos. No: Enzelīns, Jānis (red.). Latvju tautas daiņas. 1. sējums. Rīga: Kārļa Rasiņa apgāds Literatūra.

Vērdiņš, Kārlis (2013). Nenormatīvā seksualitāte un folklora: daži aspekti. Letonica: humanitāro zinātņu žurnāls. Galv. red. Pauls Daija. Nr. 26. Rīga: Latvijas Univer­sitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 131.–143. lpp.

Viires, Ants (2000). Puud ja inimesed. Tartu: Ilmamaa.

Downloads

Published

28.11.2024