ON THE WAY WITH PURVĪTIS: THE PATH OF TATJANA KAČALOVA
DOI:
https://doi.org/10.55877/cc.vol31.610Keywords:
historiography of art history, landscape painting, Tatjana Kačalova, Vilhelms Purvītis, Art Academy of Latvia, Soviet and post-Soviet context of researchAbstract
The article reiterates the main research path trodden by art historian Tatjana Kačalova (née Rosenschild-Paulin, 1915–2010) whose investigations on the art of Vilhelms Purvītis (1872–1945) in particular and Latvian landscape painting in general, carried out since the 1960s under Soviet occupation until the beginning of the 21st century in the independent Republic of Latvia, are important landmarks in the local history of this scholarly discipline.
The historiographical lens is used for a biographical purpose – to create and contextualise an intellectual portrait of the researcher by considering a blend of various perspectives: relationships between Kačalova’s multicultural background and her commitment to the construction of Latvian national canon in the arts; comparison with imperial Russian, Baltic German, imperial Soviet, and Latvian exile approaches; institutional factors from the Art Academy of Latvia to Soviet centralised science policy and issues of book industry; strategies of internationalisation in source research and interpretation; the role of interdisciplinary interests and the researcher’s first artistic education; the immediate and retrospective reception of Tatjana Kačalova’s manuscripts and publications; implications and afterlife of her scholarly endeavours today.
Downloads
References
Ābele, K. (2010a). Acoustic Associations in the Visual Arts. The Latvian Experience at the Turn of the 20th Century. Acta Academiae Artium Vilnensis, Vol. 59. Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, pp. 39–60.
Ābele, K. (2010b). Atvadu zvani latviešu mākslas vēstures vecmāmiņai: [Tatjana Kačalova. 1915.11. III – 2010. 24. IV]. Kultūras Forums, No. 16, 30 April – 7 May, p. 2.
Ābele, K. (2010c). Profesores Tatjanas Kačalovas gadsimts. 1915–2010. Mākslas Vēsture un Teorija, No. 13, p. 86.
Ābele, K. (2022). Ainava ar gleznotāju. In: Slava, L. (ed.) Purvītis. Rīga: Neputns, pp. 385–529.
Ābele, K. (2025). “Nākamās mākslinieces jūtīgie vaibsti”: Tatjana Kačalova līdz totalitāro okupāciju sākumam un pirms mākslas vēstures studijām. In: Spārītis, O. Gritāne, A. (eds.) Kognitīvie procesi arhitektūrā un mākslā = Cognitive Processes in Architecture and Art (= Latvijas Mākslas akadēmijas zinātniskie raksti = Proceedings of the Art Academy of Latvia, Vol. 7). Riga: Art Academy of Latvia, pp. 113–139.
Atpūta, ed. (1934). Atpūta, No. 495, April 30, p. 25 (Teika par dievību – Tatjanas Rozenšildes-Pauliņas glezna no K. Visotska skolēnu darbu izstādes); p. 32 (Pavasaris – prof. V. Purvīša glezna).
Atpūta, ed. (1935). Atpūta, No. 553, June 7, p. 25 (Vasaras ainava – prof. V. Purvīša glezna); p. 28 (Mani ziedoņa putni – Tatjanas Rozenšildes-Pauliņas glezna).
Balcerbule, A. (1972). Bibliogrāfija: [Izdevniecība “Liesma” laidusi klajā T. Kačalovas monogrāfiju]. Māksla, Nr. 1, p. 54.
Burāne, I., Kačalova, T., Ogle, K. (2001). Saruna Vilhelma Purvīša gleznu izstādē Valsts Mākslas muzejā [Discussion in the exhibition of paintings by Vilhelms Purvītis at the State Museum of Art]. 19 September. Transcript by Kristīne Ogle. Art Academy of Latvia Information Centre, coll. K–54, unclassified.
Ceriņa, V. (2018 [1994]). Vilhelms Purvītis: ainavu gleznotājs = Vilhelms Purvītis als Landschaftsmaler von 1890 bis 1910. [Unrevised publication and Latvian translation of a Master’s thesis, defended at the Faculty of Philosophy, Rhenish Friedrich Wilhelm University of Bonn, in 1994]. [S. l.: s. e.].
Cielava, S. (undated). Atsauksme par T. Kačalovas manuskriptu “Ainavu glezniecība Padomju Latvijā”. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 2398, inv. 1, file 13, pp. 43–68 [1–26].
Danchev, A., transl. and ed. (2013). The Letters of Paul Cézanne. London: Thames & Hudson.
Dreimane, J. (2021). Rērihu mācības sekotāju nelegālā darbība Latvijā staļinisma laikā un tās atspoguļojums Riharda Rudzīša dienasgrāmatā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti, Vol. 7 (XXVII), pp. 244–277.
Eglītis, A. = Eglit, A. (ed.) (1962). Katalog vystavki proizvedenij Viljgeljma Purvita (1872–1945) v zalah Gosudarstvennogo russkogo muzeja. Riga: Gosudarstvennij muzej latišskogo i russkogo iskusstva. Personal copy of Tatjana Kačalova with her notes and corrections. Art Academy of Latvia Information Centre, coll. K–54.
Engelhardt, R. von (1912). Wilhelm Purvit. Ein baltischer Künstler. In: C. Hunnius, V. Wittrock, (eds.) Heimatstimmen: Ein baltisches Hausbuch. Vol. 5. Reval: Franz Kluge; Leipzig: Rud. Hartmann, pp. 184–200.
Estētikas un mākslas zinātnes katedra (1988). T. Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Estētikas un mākslas zinātnes katedras 1988. gada 31. maija sēdes protokols. Izraksts. Copy at: Art Academy of Latvia Information Centre, coll. K–54, unclassified.
Fëdorov-Davydov, A. A. (1966). Isaak Iljič Levitan: Žizņ i tvorčestvo. Vols. 1–2. Moskva: Iskusstvo.
Fridrihsons, K. = Fridrichsons, K. (1944). Purvītis. Königs. Munks. Mazerēls. With a preface by Elza Stērste. Rīga: Jāņa Kadiļa apgāds.
Iljina, M. = Illyne, M. (1905). A Russian Painter. W. Pourwit. The Studio, Vol. 33, No. 142, pp. 285–290.
Gailis, J. (1971). Letter to Jānis Sudmalis from 23 September. Handwritten original. Liepāja Museum, inv. No. 32790.
Janovskis, G. (1977). Letter to Zigmunds Skujiņš from 16 March. Typewritten original in the archive of Zigmunds Skujiņš. Quoted from: Skujiņa, I., Oga, J. (eds.) Caurums žogā. Gunara Janovska un Zigmunda Skujiņa Sarakste. Unpublished manuscript.
Kačalova, T. (1958a). Himalaju dzejnieks un miera cīnītājs: [Nicholas Roerich]. Zvaigzne, No. 15, p. 16.
Kačalova, T. (1958b). Izcilā meistara darbu klāsts. Literatūra un Māksla, No. 28, 12 July, p. 3.
Kačalova, T. (1958c). Nikolajs Rērihs. Liesma, No. 5, p. 8.
Kačalova, T. (1958d). Russkij hudožnik Nikolaj Rerih. Sovetskaja molodežj, No. 123, 23 June, p. 3.
Kačalova, T. (1961). Sniega un pavasara dzejnieks: [Vilhelms Purvītis]. Zvaigzne, No. 3, p. 16.
Kačalova, T. (1966a). Purvit i ego škola. Dissertacija na soiskaņije učenoj stepeņi kandidata iskusstvovedčeskih nauk. Institut živopisi, skul’pturi i arhitekturi im. I. E. Repina Akademii Hudožestv SSSR. Riga. Vol. 1–2. [Typescript]. Art Academy of Latvia Information Centre.
Kačalova, T. (1966b). Ziedoši koki V. Purvīša daiļradē. Zvaigzne, No. 11, p. 17. Kačalova, T. (1971). Vilhelms Purvītis. Rīga: Liesma.
Kačalova, T. (1972a). Mērķtiecība un darbs: [Vilhelms Purvītis]. Māksla, No. 1, pp. 12–16. Kačalova, T. (1972b). Pavasara dzejnieks: [Vilhelms Purvītis]. Karogs, No. 3, pp. 169–170.
Kačalova, T. (1972c). Purvīša jubilejas dienām. Literatūra un Māksla, No. 9, 26 February, p. 8.
Kačalova, T. (1985). Ainava. Dabas attēlojums latviešu padomju glezniecībā. Rīga: Liesma.
Kačalova, T. (1989). Razvitie latišskoj sovetskoj peizažnoj živopisi (1940–1960-e godi). Dissertacija na soiskanie učenoj stepeni doktora iskusstvovedenija. Institut živopisi, skuļpturi ir arhitekturi im. I. E. Repina Akademii Hudožestv SSSR. Riga. Vol. 1–2. [Typescript]. Art Academy of Latvia Information Centre.
Kačalova, T. (1992). Pavasara tēmas meistars: Vilhelmam Purvītim – 120. Izglītība, No. 9, 5 March, p. 13.
Kačalova, T. (1996). Purvītis un akadēmija. [Draft of a paper for the Art Academy of Latvia 75th anniversary conference]. Art Academy of Latvia Information Centre, coll. K–54, unclassified.
Kačalova, T. (1997). Die Landschaftsmalerei in Lettland um 1900. In: Larsson, L.O. (ed.) Studien zur Kunstgeschichte in Estland und Lettland (= Homburger Gespräche, Vol. 15). Kiel: Martin-Carl-Adolf-Böckler-Stiftung, pp. 133–144.
Kačalova, T. (1998). Dažas pārdomas par neoromantismu. In: Grosmane, E. (ed.) Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā. Rīga: AGB, pp. 124–127.
Kačalova, T. (2000). Jūgendstils un latviešu ainavu glezniecība gadsimtu mijā. In: Grosa, S. (ed.) Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā. Rīga: Neputns, 2000, pp. 70–73.
Kačalova, T. (2004). Latviešu ainavu glezniecība gadsimtu mijā (1890–1915). Rīga: Zinātne.
Kačalova, T. (undated). Kārlis Melbārzdis. Unpublished manuscript, transcribed by Edvarda Šmite. Copy at the disposal of the author of the article.
Kalnačs, J. (2023). LVU Filoloģijas fakultātes Mākslas zinātņu nodaļa (1944–1951). Mākslas Vēsture un Teorija, No. 27, pp. 36–51.
Kļaviņš, E. (2014). Introduction. Historiographical Overview. In: Kļaviņš, E. (ed.) Art History of Latvia. Vol. 4: Period of Neo-Romanticist Modernism. 1890–1915. Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, pp. 13–26.
Konstante, I. (2017). Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā: 1940–1956. Rīga: Neputns.
Latvijas Mākslas akadēmija (1999). Pieteikuma pamatojums Kultūrkapitāla fondam [Letter of motivation about Tatjana Kačalova to the Lifetime Grant Competition of the State Culture Capital Foundation]. Copy in: Art Academy of Latvia Information Centre, coll. K–54, unclassified.
Latvijas Mākslinieku savienība (2005). Gada balva vizuālajā mākslā 2004. Rīga: Latvijas Mākslinieku savienība.
Literatūra un Māksla, ed. (1962). Latviešu māksla – Ļeņingradā. Literatūra un Māksla, No. 32, 11 August, p. 8.
Literatūra un Māksla, ed. (1972). Radošajās savienībās. Literatūra un Māksla, No. 51, 23 December, p. 14.
Literatūra un Māksla, ed. (1990). Sveicam: Mākslas zinātniecei Tatjanai Kačalovai 11. martā – 75. Literatūra un Māksla, No. 10, 10 March, p. 7.
Mākslas vēstures katedra (1960). Mākslas vēstures katedras 1960./61. māc. g. paplašinātās sēdes protokols 1960. gada 11. oktobrī. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 442, inv. 3, file 244, pp. 2–4.
Mākslas vēstures katedra (1964). Mākslas vēstures katedras atskaite par zinātniski-pētniecisko darbu 1963./64. māc. g. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 442, inv. 3, file 215, pp. 42–45.
Mākslas vēstures katedra (1966). Mākslas vēstures katedras sēdes protokols Nr. 12 1966. gada 5. jūlijā. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 442, inv. 3, file 244, pp. 147–149.
Mākslas vēstures katedra (1972). Mākslas vēstures katedra sēdes protokols Nr. 8 1971./72. māc. g. 1972. gada 24. martā. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 442, inv. 3, file 281, pp. 11–18.
Mākslas vēstures katedra (1975). Mākslas vēstures katedras sēdes 1975. gada protokols Nr. 11 (1975./76. māc. g. protokols Nr. 3) 1975. gada 24. oktobrī. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 442, inv. 3, file 345, pp. 40–43 [1–4].
Mākslas vēstures katedra (1982). Mākslas vēstures katedras sēdes protokols Nr. 3 1982. gada 21. decembrī. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 442, inv. 3, file 390/2, pp. 42–46 [1–5].
Ogle, K. (2003). Latvijas Mākslas akadēmijas Dabasskatu meistardarbnīca: struktūra, fakti audzēkņi. Mākslas Vēsture un Teorija, No. 1, pp. 24–38.
Pelše, S. (2012). Mākslinieka personības traktējums latviešu mākslas vēstures monogrāfijās: No pirmsākumiem līdz padomju ēras norietam. In: Ābele, K. (ed.) Personība mākslas procesos. Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, pp. 85–97.
Petre, A. (2019). Oranžā pils: Sešas spilgtas personības Latvijas Mākslas akadēmijā. Arterritory, 27 Aug. Online: https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/raksti/24287-oranza_pils/
Purvītis, V. = Purvits, W. (1942). Mein Weg zur Kunst. Ostland, No. 1, 1942, pp. 20–24.
Riņķe, I., ed. (2000). Vilhelms Purvītis. 1872–1945. With contributions by D. Lamberga, A. Brasliņa, M. Lāce, I. Pujāte, E. Kļaviņš, J. Viļļa. Rīga: Neputns; Jumava.
Roerich, N. = Rerih, N. (1936). Moji vstreči c Kuindži, Purvitom, Bogajevskim, Rylovym i. dr. slavnimi hudožņikami (iz vospominaņij). Segodņa, No. 309, 9 November, p. 4. Saldavs, O. (1958). Vilhelms Purvītis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Siliņš, J. = Ja. Si-š (1934). Vystavka rabot učeņikov studii K. S. Visotskago. Segodņa večerom, 1934, No. 76, 9 April.
Siliņš, J., ed. (1943). Vilhelms Purvīts: Mākslinieka 12 ainavu krāsaino reprodukciju krājums. Rīga: Izglītības un kultūras lietu ģenerāldirekcijas apgāds.
Siliņš, J. (1944). Vilhelms Purvīts. Rīga: Kultūras un izglītības ģenerāldirekcijas apgāds. Typescript with handwritten notes and corrections by the author. Private collection, copy at the disposal of the author of the article.
Siliņš, J. (1980). Latvijas māksla: 1800–1914. Vol. 2. Stokholma: Daugava.
Sudrabkalns, J., intr. (1946). V. Purvītis: Gleznu reprodukciju izlase. Rīga: VAPP grāmatu apgāds.
Šteimane, I. (2005). Tatjana Kačalova. Precīzi ieguldīts mūžs: [Interview with Tatjana Kačalova]. Kultūras Forums, No. 6, 11–18 February, pp. 1, 12.
Valsts Latviešu un krievu mākslas muzejs (1948). Padomju Latvijas mākslinieku darbu izstādes katalogs. Rīga: Valsts Latviešu un krievu mākslas muzejs.
Valsts Mākslas akadēmijas Padome (1972). Protokols Nr. 10 Valsts Mākslas akadēmijas Padomes sēdei 1972. g. 16. martā. In: Latvian State Archive of the National Archives of Latvia, coll. 442, inv. 3, file 278, pp. 72–78.
Vanaga, B. (2018). Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš dzimtenē un trimdā. In: Pētersone, V. (ed.) Vēstures lūzumpunkti un robežšķirtnes arhīvu dokumentos (= Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījum IV). Rīga: Latvijas Nacionālais arhīvs, pp. 200–225.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2025 Culture Crossroads
This work is licensed under a Creative Commons Attribution 4.0 International License.
