CULTURAL AND HISTORICAL RESEARCH OF THE STĀMERIENA PALACE. THE ARCHITECTURAL DESIGN OF THE PALACE IN THE CONTEXT OF EUROPEAN HISTORICAL STYLES

Authors

  • Mg.art. Zane Grigoroviča Latvian Academy of Culture, Latvia
  • Bc.art. Kristiāna Paula Lībiete Latvian Academy of Culture, Latvia

DOI:

https://doi.org/10.55877/cc.vol23.395

Keywords:

Stāmeriena Palace, Historicism architecture, von Wolff

Abstract

The article Cultural and Historical Research of Stāmeriena Palace. The Architectural Design of the Palace in the Context of European Historical Styles aims to study the cultural and historical heritage of Stāmeriena Palace, focusing on the architectural research of the manor house in the context of the influences of European historical styles.

The article is based on the research work, which is based on the documents found in the Latvian State Historical Archive, the Herder Institute Archive in Marburg, Germany, the Estonian National Archive, and the Alūksne Zonal State Archive. The research of Stāmeriena Palace as an architectural and artistic unit is based on unpublished research, as well as on observations made by the authors of the article. Based on the information provided in the documents, photographs, and unpublished studies (architectural research materials), the article reveals the four stages of the construction of the palace. Detailed attention is paid to the first two construction periods of Stāmeriena Palace, from 1835 to 1905 and from 1908 to 1940, when the most significant architectural changes to the façade and the overall ensemble of the building can be identified, which are closely related to the characteristic manifestations of 19th-century historicism architecture.

Downloads

Download data is not yet available.

References

SIA “Baltic Communication Partners” (2022). Atrastā Latvija. Rīga: Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Available: https://www.atrastalatvija.lv/app/uploads/2022/05/Atrasta_Latvija_izdevums.pdf (viewed 25.01.2023.)

Bruģis, D. (1996). Historisma pilis Latvijā. Rīga: Sorosa Fonds – Latvija.

Caunīte, I. (2017). Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunošana un restaurācija. Arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Rīga: SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”.

Dekante, H. (2001). Stāmerienas grāmata: muiža un pils, tagadne un nākotne. Rīga: Latvijas Kultūras mantojuma saglabāšanas fonds.

Dirveiks, I. (1999). Stāmerienas pils apjoma evolūcijas studijas. Rīga: bez izdevēja.

Eniņa, Z. (2021). Latvijas iedzīvotāji visaugstāk novērtējuši atjaunoto Stāmerienas pili. Available: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-iedzivotaji-visaugstak-nover

tejusi-atjaunoto-stamerienas-pili (viewed 25.01.2023.)

Grosmane, E. (sast.) (1998). Romantisms un neoromantisms Latvijā. IV Borisa Vipera piemiņas konferences (1994. gada 21. aprīlis) materiāli. Rīga: “Izdevniecība AGB”.

Gulbenes novada pašvaldība (2020). Gulbenes novada pašvaldības publiskais pārskats par 2019. gadu. Available: https://issuu.com/lienakazaka/docs/gulbenes_novada_pa_vald_bas_publiskais_p_rskats_pa (viewed 14.01.2023.)

Ivāns, G. (1988). Bijušās Stāmerienas muižas kompleksa vēsture. Rīga: LPSR Restaurācijas institūts.

Karlštrēma, I. (2023). Historisms, arhitektūrā. Available: https://enciklopedija.lv/skirklis/8649-historisms,-arhitekt%C5%ABr%C4%81 (viewed 01.03.2023.)

Lancmanis, I. (2015). Vidzemes muižu arhitektūra. Rundāle: Rundāles pils muzejs.

Latvijas Kultūras mantojuma saglabāšanas fonds (bez gada). Stāmerienas grāmata. Rīga: Latvijas Kultūras mantojuma saglabāšanas fonds.

Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs (1996). Stāmerienas parka apraksts. Rīga: Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs.

Latvijas piļu un muižu asociācija (2023a). Stāmerienas pils. Available: https://www.pilis.lv/lv/pilis-un-muizas/9367/stameriena-manor (viewed 10.01.2023.)

Latvijas piļu un muižu asociācija (2023b). Biedrība “Latvijas piļu un muižu asociācija”. Available: https://www.pilis.lv/lv/par-mums (viewed 25.01.2023.)

Latvijas Republikas Kultūras ministrija (2021). Kultūras ministrija uzsāk informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”. Available: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministrija-uzsak-informativo-kampanu-atrasta-latvija-0 (viewed 25.01.2023.)

Latvijas Republikas Kultūras ministrija (2022). Atrastā Latvija. Rīga: Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Available: https://www.atrastalatvija.lv/app/uploads/2022/05/Atrasta_Latvija_izdevums.pdf (viewed 25.01.2023.)

Lecinska, I. (2002). Vai Latvijā atrodamas “Geparda” pēdas? Māksla Plus. 5: 20.–22. lpp.

Lecinska, I. (2007). Stāmerienas pils kultūrvēsturiskais mantojums. Letonica. 15: 211.–239. lpp.

Mašnovskis, V. (2021). Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. I. Rīga: Due.

Minde, G. (2002). Izstāde Ir Stāmeriena Sicīlijai rada! Latvijas Arhīvi. 2: 137.–140. lpp.

Minde G. (2002). Stāmeriena: pils, cilvēki un dokumenti. Latvijas Arhīvi. 4: 7.–26. lpp.

Zaļuma, K. (2012). Ieskats Vidzemes muižu bibliotēku likteņos. Bibliotēku pasaule.

: 66.–74. lpp.

Downloads

Published

10.01.2024