SLAGŪNES CIBĒNU SENVIETAS. AIZMIRSTĀ MEKLĒJUMOS

Lidmašīna "Cessna - 182H", pilots Ojārs Ganiņš, fiksācijas laiks ap 17.45, foto J. Urtāns.

Avotiņa R., Goba Z. Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. īsa izziņa. - 1.burtnīca (A-1). Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1986. 24.1pp.

Döring J. Der Götzenberg und die Heidengräber bei Schlagunen. Sitzungs - Berichte der kurländischen Gesellscahft für Literatur und Kunst aus den fahren 1864 bis 1871. Neuer Abdruck. Mitau, 1884. S.320.

Turpat. S.320-321.

Iepriekšējā senvietu aprakstā figurēja barons Augusts fon Netelhorsts; šeit Eduards fon Netelhorsts.

Die 576.Sitzung am 5.Märtz 1869. Sitzungs - Berichte der kurländischen Gesellscahft für Literatur und Kunst aus den fahren 1864 bis 1871. Neuer Abdruck. Mitau, 1884. S.338.

Turpat. S.338.-339.

Katalog der Ausstellung zum X. archäologischen Kongress in Riga 1896. Riga, 1896. S.51. (Nr.440.)

Bielenstein A. Die altlettische Burgberge Kurlands. Magazin der Lettische-literärische Gesellschaft - Bd.14. - St.2. Mitau, 1869. S.44.-45.

Tumulus - kapa uzkalns: Latīņu - latviešu vārdnīca. Säst. K. Veitmane, L. Čerfase, H. Novackis un A. Apinis. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1955. 960.lpp.

Atskaņu hronika. Rīga: Zinātne, 1998. 238.-239.lpp.

Bielenstein A. Die altlettische Burgberge Kurlands. S.45.-46. Atzīmēsim, ka pārdesmit gadus vēlāk A. Bīlenšteins Baboti vairs tik nepārprotami Cibēnu Cepures kalnā nelokalizēja, norādot, ka Babotes pils atradusies ceļā no Dobeles uz Kuldīgu un ka Slagūnes mežos esot ezers, kuru sauc Babīte: Bielenstein A. Die Grenzen des let­ tischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. St. Petersburg, 1892. S.155.

(Ditleba Alnpeķes) Rīmju kronika. Latviski M. Silina. Ar piezīmējumiem, vēsturigu pārskata karti un fotogrāfiskiem izskatiem uz pilskalniem. Rīga, 1893. 168.-169.lpp.

Lövis of Menar K.v. Burgenlexicon für Alt-Livland. Riga: Aktiengesellschaft Walter & Rapa, 1922. S.31.

Brastiņš E. Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme. Rīga: Pieminekļu valde, 1926. 41.1pp.

Mugurevičs E., Kļaviņš K. Komentāri. Atskaņu hronika. Rīga: Zinātne, 1998. 350.lpp.

K. Rozīša 1949.g. 2.jūlija ziņojums. Glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas arhīvā (turpmāk - LNVMA).

J. Urtāna 1982.g. 30.novembra ziņojums. Glabājas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā (turpmāk - VKPAI PDC).

Уртанс Ю. Камни - "следовики" на территории Латвии. Известия АН Аатвийской ССР. 1988. - № 7. С.95, рис.1.

Urtāns J. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. Rīga: Avots, 1990. 32.-33.lpp.

Grewing К. Über heidnische Gräber Russisch - Litauens und einiger benachtbarten Gegenden, insbesondere Lettlands und Weissrusslands. Verhandlungen der gelehrten estnischen Gesellschaft uz Dorpat. - Bd.VI. - H.1.-2. Dorpat, 1871. S.122.; Grewingk C. Die Steinschiffe von Musching und die Wella-Laiwa oder Teufelsböte Kurlands überhaupt. Eine archäologisch - geologische Studie. Verhandlungen der gelehrten est­ nischen Gesellschaft uz Dorpat. - Bd.IX. Dorpat, 1878. S.38,43.; Aspelin J. R. Antiquites du Nord Finno - ougrien. - T.V. Helsingfors - St. Petersbourg - Paris, 1884. S.344.

Moora H. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr. - 2.Teil. Analyse. Tartu, 1938. S.706.-707. (Nr.48.)

Kurtz E. Verzeichnis alter Kultstätten in Lettland. Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. - Bd.22. - H.2. Riga, 1924. S.84 (Nr.44L).

Endzelīns J. Latvijas PSR vietvārdi. -1 sēj., l.daļa. Rīga, 1956. 269.lpp.

Turpat.

Īles pagasta valdes 1925.g. 20.februāra raksts. Glabājas LNVMA.

Skat.: Ieviņš K. Teiksmotais Zebras ezers. Jaunākās Ziņas. - 1932.g. 11.jūlijā.; Ieviņš K. Pie teiksmotā ezera. Romāns. Rīga: Valtera un Rapas akc. sab. apgāds, 1938.

Stepiņš P. Arheoloģiskie izrakumi Īles Cibēnos. Pārskats. Glabājas LNVMA. Inv. Nr. AA 279.

J. Siatkovska 1984.g. 3.janvāra ziņojums. Glabājas VKPAI PDC. Siatkovskis J. Arheoloģisko pieminekļu apsekošana Dobeles rajonā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983.gada pētījumu rezultātiem. Arheoloģija. Rīga: Zinātne, 1984. 80.1pp.

Urtāns V. Senākie depozīti Latvijā (līdz 1200.gadam). Rīga: Zinātne, 1977. 47., 54., 58.1pp.

Moora H. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr. S.135.-136. (Nr.168., Nr.169.); Riekstiņš H. Latvijas archaioloģijas kartes. Latviešu aizvēstures materiāli. Red. F. Balodis un K. Straubergs. - I sēj. Rīga, 1930. - 7., 10.lpp. (Latviešu filologu biedrības Vēstures, Aizvēstures un Mākslas Vēst. Sekcija). H. Riekstiņš norāda, ka Cibēnu senkapu uzkalniņu "plāns, apraksts, attēls P. V. archīvā", tomēr LNVMA attiecīgajās pagastu mapēs nekādu šo uzkalniņu kapu aprakstu, attēlu vai plānu neizdevās atrast. Iespējams, ka pieminekļa lieta tiešām bijusi, tomēr jaunākos laikos tā zudusi.

Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne, 1974. 336.lpp. (Cibēnu senkapi), 326.lpp. (Ozolkalns); Latvijas senākā vēsture 9.g.t.pr. Kr. - 1200 g. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2001. 382.lpp. (Cibēnu senkapi), 400.lpp. (Ozolkalns). Norādīsim, ka monogrāfijas arheoloģisko vietu reģistrā Ozolkalna senkapi mazpamatoti apzīmēti arī par kulta vietu.

J. Urtāna 1985.g. 3.septembra ziņojums. Glabājas VKPAI PDC.

Bielenstein A. Die altlettische Burgberge Kurlands. S.43.

Stepiņš P. Senkapi Īles mežā. Arheoloģija un etnogrāfija. - XI laidiens. Rīga, 1974. lll.-120.lpp.

A. Gusara 1930.g. 6.jūlija ziņojums. Glabājas LNVMA.

J. Siatkovska 1985.g. 13.februāra ziņojums; J. Urtāna 1999.g. 21.jūlija ziņojums. Abi ziņojumi glabājas VKPAI PDC.

Atgāzis M., Muižnieks V. Dzelzs laikmeta senvietu apzināšana Rietumzemgalē. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001.gadā. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2002. 78.1pp.

Ritums R. Abavas ielejas senāko apdzīvoto vietu apzināšana. Arheologu pētījumu Latvijā 2002. un 2003.gadā. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004. 38.1pp.

A. Gusara 1946.g. 6.jūnija ziņojums; Ē. Mugurēviča 1963.g. 28.maija ziņojums. Abi ziņojumi glabājas LNVMA.

P. Stepiņa 1941 .g. 25.oktobra ziņojums. Glabājas LNVMA.

Rusmanis S., Vīks I. Kurzeme. Rīga, 1993.153.lpp.; Vuškāns J. Piemiņas koki Latvijā un pasaulē. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2004. 100.lpp. u.c.

(Ditleba Alnpeķes) Rīmju kronika. 168.-169.1pp.

J. Siatkovska 1984.g. 3.janvāra ziņojums. Glabājas VKPAI PDC.

J. Urtāna 1982.g. 30.novembra ziņojums. Glabājas VKPAI PDC.

Pieminekļa pase. Sastādīja S. Zirne. 1985.g. 25.marts. Glabājas VKPAI PDC.

"Ozolkalna senkapi ar upurakmeni [...] pie bij. Cibēniem un Ružām". Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts. Latvijas Vēstnesis. - 1998.g. - Nr.369/372 (1430/1433).

Urtāns J. Pētījumi Zebrenes Elku kalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 1998. un 1999.gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. 108.-114.lpp.

Urtāns J. Smiltnieku pilskalns. Labietis. - 2006.g. 111.burtnīca. 4240.-4246.lpp.

Plašāk par Latvijas un Lietuvas elka vietām skat.: Vaitkevičius V. Alkas: lietuviškas paminkhļ kontekstas. Lietuvas archeologija. - 1998. - T.15. p.333-350.; Vaitkevičius V. Alkai: ЬаНц šventviečip studija. Vilnius: Diemedis, 2003.; Vaitkevičius V. Studies into the Balts' Sacred Places. / BAR International Series 1228. - 2004. p.9-10, Map I. Par Zemgales elka pļavām skat.: Urtāns J. Elka pļavas pie Lielupes. Man jau un tev tikai [piecdesmit]. Latvijas Kultūras akadēmijas mācību spēku jubilejas kopkrājums. Rīga, 2002. 75.-83.lpp.

Cohen I. L. The Secret of Stonehenge. Greenvale-NY: New Research Publications Inc., 1977. Paldies R. Palmeram par norādi uz šo publikāciju.

Maciejewski К. Wróuenie z fusów? Dylematy fotografujAcego obiekty archeolog­iczne. Biskupin... i co dalej? Zdjźcia lotnicze w polskiej archeologii. Red. J. Nowakowski, A. Prinke, W. RAczkowski. Poznań: Ad rem, 2005. - Tab. I:B. starp 157. un 158.1pp.

Март Д. Инопланетяне тоже "поздравили" UFOlats! Вести Сегодня. - 19 мая 2006 г.

Dr. E. Vimbas 2006.gada 20.marta elektroniska vēstulē autoram.

Skat, plašāk: Urtāns J. Aerālā arheoloģija Latvijā un Augšzemes pilskalnu aerālā apsekošana. Arheoloģiskie pieminekļi, arheoloģiskās vietas. Redaktori: A. Šnē un J. Urtāns. Rīga, 2000. 30.-31.Ipp.; Urtāns J. Aerālā arheoloģija. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2001. 31.-32.lpp.; J. Urtāns. Fotografia lotnicza w archeologii na Łotwie. Biskupin... i co dalej? Zdjęcia lotnicze w polskiej archeologii. Red. J. Nowakowski, A. Prinke, W. Rączkowski. Poznań: Ad rem, 2005. p. 495-498.