SAKRĀLĀS TELPAS FENOMENOLOĢIJA - TIBETA TEOSOFU SKATĪJUMĀ
DOI:
https://doi.org/10.55877/cc.vol4.365Downloads
References
Skat. Batchelor S. The Awakening of the West: The Encounter of Buddhism and Western Culture. Berkeley, California: Parallax Press, 1993, 416 p.
Skat. Barthold V. V., La decouverte de ГAsie: Histoire de I'Orientalisme en Europe et en Russie. Paris, 1947, 367 p.
Skat. Hue E. Souvenirs d'un voyage dans la Tartaric, le Thibet et la Chine, pendant les annees 1844,1845 et 1846. Paris: Gaume et Cie, 1878.
Соловьев Вл. С. Блаватская. В кн.: Венгеров С. Критико-биографическш словарь русскихъ писателей и ученыхъ, том 3-ий. СПб., 1889, с. 316.
Blavatsky Н., Isis Unveiled: A Master-Key to the Mysteries of Ancient and Modern Science and Theology, vol. II, New York: J. W. Bouton, 1901, p. 604-605.
H. Blavatsku ir iedvesmojušas arī Marko Polo grāmatas, skat. Blavatsky H., Isis Unveiled: A Master-Key to the Mysteries of Ancient and Modern Science and Theology, vol. II, New York: J.W. Bouton, 1901, p.505.
E. Svēdenborgs necentās dibināt jaunu baznīcu, jo bija pārliecināts, ka viņa rakstos paustā patiesība atklāsies pati par sevi. To, ko neizdarīja E. Svēdenborgs pats, veica viņa sekotāji, kas pirmo reizi organizēti sapulcējās 1783. gadā. Jau pēc diviem gadiem pirmo piecu entuziastu pulciņš bija izaudzis līdz 30 locekļiem un visbeidzot izveidojās jauna reliģiska grupa faunā baznīca (1787.), kurā par mācītājiem bija iesvētīti vispirms divi metodisti, vēlāk arī pāris anglikāņi. Jāpiebilst, ka savu jauno liturģiju svēdenborgieši ir veidojuši uz anglikāņu liturģijas bāzes.
Plašāko un nozīmīgāko E. Svēdenborga darbu vidū ir minama divpadsmit sējumu Arcana Coelestia (Debesu noslēpumi) un divsējumu Vera Christiana Religio (Patiesā kristīgā reliģija).
Grāmatā Doctrina Novae Hierosolymae de Domino paustā ideja par slepeno iekšējo baznīcu ir iedvesmojusi daudzas okultās kustības, piemēram, šī ideja ir Ordo Templis Orientis doktrīnas pamatā. Viens no ordeņa dibinātājiem bija Rūdolfs Šteiners, kura sekotāju vidū bija arī A. Krovlejs un L. R. Habards. Kā apliecina šie uzvārdi, E. Svēdenborga idejām uzticīgais Ordo Templis Orientis ir celms, kura atvases ir gan neosātanisms, gan modernās ezotēriski gnostiskās kustības.
Сенкевич А.Е.П. Блаватская и Вс. Соловьев. В кн.: Соловьев Вс. С. Современная жрица Изиды: Мое знакомство с Е. П. Блаватской и "теософским обществом". Москва: Республика, 1994, с. 313.
Blavatsky Н. Theosophical Glossary, London: Theosophical Publishing House, 1892, p. 316. Autores tulkojums.
Marijas dārza lapas I (1924.), Marijas dārza lapas II (1925.), Vienkopu (1926.), Agni jogas zīmes (1929.), Bezrobežība I (1930.), Bezrobežība II (1930.), Hierarhija (1931.), Sirds (1932.), Ugunīgā pasaule I (1933.), Ugunīgā pasaule II (1934.), Ugunīgā pasaule III (1935.), Aum (1936.), Brālība (1937.), Pārpasaulīgais I (1938.), Pārpasaulīgais II (1939.).
Mahātma (sanskr.) - 'diža dvēsele', apzīmējums, kurā teosofi ietver bodhisatvas jēdzienu.
Rērihs N. Altajs - Himalaji: Ceļojuma dienasgrāmata. Rīga: Vieda, 1998. 201. Ipp.
Turpat. 141. Ipp.
Rērihs N. Šambala. Rīga: Vieda, 2001. 29. Ipp.
Turpat.
Turpat. 33. Ipp.
Roerich N. Himavat. Diary Leaves, Allahabad: Kitabistan, 1946, p. 11.
H. Rēriha savās vēstules ir skaidrojusi, ka tas attiecas uz Everestu. Skat. Letters of Helena Roerich, 1929-1938, vol. II. New York: Agni Yoga Society, 1967, p. 410.
Agni Yoga, New York: Agni Yoga Society, 1954, p. 197.
Rērihs N. Šambala. Rīga: Vieda, 2001. 32.1pp.
Rērihs N. Altajs - Himalaji: Ceļojuma dienasgrāmata. Rīga: Vieda, 1998.150.1pp.
Turpat. 152. 1pp.
Turpat. 374.1pp.
Rērihs N. Šambala. Rīga: Vieda, 2001. 129.1pp.
Turpat.
Tādējādi N. Rērihs atkārtoja jau agrāk pausto teosofu uzskatu, ka Jēzus ir mācījies Indijā. Annija Bezanta pat radīja savu "evaņģēliju", kurā vēstīja, ka Jēzus no Nācaretes esot dzimis 100 gadus pirms tradicionāli pieņemtā laika un esot mitis esēņu kopienā tuksnesī. Tur viņš esot apguvis Austrumu ezotērisko gudrību, ko viņam atklājuši Indijas un Ēģiptes gudrie, kas apmeklējuši esēņus. Annija Bezanta sludināja, ka savas dabas 'Kristus' daļu Jēzus esot saņēmis kristību laikā, bet to zaudējis krustā sišanas brīdī. Tad Jēzus esot atgriezies un ievadījis savus mācekļus noslēpumainajā gudrībā 50 gadu garumā.
Skat. Roerich N. Himavat. Diary Leaves, Allahabad: Kitabistan, 1946, p. 66.
Рерих H.K. Твердыня пламенная. Рига: Виеда, 1991, с. 197.
Rēriha Н. Vēstules. Rīga: Vieda, 1998. 1. sēj., 306.1pp.
Rērihs N. Šambala. Rīga: Vieda, 2001. 162. Ipp.
Rēriha H. Vēstules. Rīga: Vieda, 1998.1. sēj., 522. Ipp.
Рерих H.K. Держава света. Southbury: Alatas, 1931, p. 138.
Rērihs N. Altajs - Himalaji: Ceļojuma dienasgrāmata. Rīga: Vieda, 1998.151. Ipp.
Rēriha H. Vēstules. Rīga: Vieda, 1998. 1. sēj., 437. Ipp.
Turpat. 493. Ipp.
Rērihs N. Šambala. Rīga: Vieda, 2001. 29. Ipp.
Roerich N. Fiery Stronghold. Boston, Massachusetts: The Stratford Company, 1933, p. 442.
Рерих H.K. Держава света. Southbury: Alatas, 1931, p. 131.
Roerich N. Himavat. Diary Leaves, Allahabad: Kitabistan, 1946, p. 26.
Roerich N. Fiery Stronghold. Boston, Massachusetts: The Stratford Company, 1933, p. 430.
Рерих H.K. Держава света. Southbury: Alatas, 1931, p. 156.
Turpat. 60.1pp.
Turpat. 224. 1pp.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2022 Culture Crossroads
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.