ALBUMS TERRA MARIANA - BALTIEŠU DĀVANA ROMAS PĀVESTAM 1888. G.: STARPDISCIPLINĀRS SKATĪJUMS

īstajā vārdā - Gioacchino Vicenzo Pecci, 256. pāvests. Dzimis 1810. gadā, pāvests kopš 1878. gada 3. marta, miris 1903. gadā.

Raksta autoram Latvijas zinātnieku delegācijas sastāvā 2004. gada oktobrī un 2006. gada novembrī bija iespēja skatīt Vatikāna bibliotēkā šo albumu. Kopumā albums ir labi saglabājies, tikai nedaudz ir nomelnējusi vāka plānā baltā kazāda, diemžēl nav saglabājies albuma oriģinālais futlāris.

Gustavs Manteifelis uzskatāms par latgaliešu daiļliteratūras spilgtāko pārstāvi 19.gs. Izdevis latgaliešu pirmo kalendāru, sastādījis pirmo pilnīgāko latgaliešu grā­matu bibliogrāfisko radītāju, publicējis vairāk nekā 300 rakstu par Latgales vēsturi un ģeogrāfiju.

Firma F.Deutsch piederēja litogrāfam un grāmatu iespiedējam Aleksandram Grosetam. Sākotnēji bija iecerēts kopiju izgatavot kādā ārzemju darbnīcā, tomēr vēlāk sarežģītais darbs tika uzticēts pašmāju meistariem. Uz firmas F.Deutsch bāzes vēlāk tika izveidota Latvijas valsts papīra spiestuve (1919.-1940.), kura nodrošināja augstu poligrāfisko izpildījumu.

Terra Mariana 1186-1888. Reproduktionen des von den römischen Katholiken hiesiger

Provinzen Sr. Heiligkeit Leo XIII. zum Jubiläum dargebrachten Albums. 70 Lichtdrucke in 4 Mappen/Lieferungen: 1. Lieferung: Fol. I-XXI. 2. Lieferung: Fol. XXII-XXXVIII. 3. Lieferung: Fol. XXXIX-LIX. 4. Lieferung: Fol. LX-LXX. Riga, Druck und Verlag von Aleksander Grosset, in firma: EDeutchen, 1903.

Autotipija - pustoņos izgatavotu attēlu poligrāfiskas reproducēšanas metode.

Postavi - viena no vecākajām pilsētām tagadējā Baltkrievijā. Tīzenhauzeni pārvei­doja Postavus par ievērojamu saimniecisko un kultūras centru. Ir saglabājusies Tīzenhauzenu pils, kuras celtniecība pabeigta XIX gs. sākumā. Agrāk pilī bija izvi­etots plašs ornitoloģijas muzejs, gleznu galerija un baleta skola. Blakus atklāts piem­ineklis ornitologam un gleznotājam Konstantinam Tīzenhauzenam (1786.-1853.) Marijas Pšezdzeckas tēvam.

Podolija - vēsturisks novads Ukrainas dienvidrietumos. Cornijostrava tagad ir apdzīvota vieta Dienvidbugas upes krastā, 20 km no rajona centra Hmeļnicka.

Staņislavs Kučinskis dzimis 1913. gadā Rāznas pagastā. 1933. gadā sāka studēt filo­zofiju Krakovā, vēlāk Romā, 25 gadus strādāja Vatikāna radio latviešu redakcijā. Jezuītu ordeņa loceklis. Uzrakstījis vairākus, uz Vatikāna bibliotēkas materiāliem balstītus, vēsturiskus apcerējumus. Pašlaik dzīvo Romā.

Daži Staņislava Kucińska manuskripti (viena mape) glabājās Latgales Pētniecības institūta bibliotēkā Daugavpilī, Vienības ielā 13. Daļu savas bibliotēkas viņš novēlē­ja Rīgas Katoļu garīgajam semināram.

Bardach J. Terra Mariana. Ksiega-album ofiarowa papieżowi Leonowi XIII w imieniu ziemian inflanckich. In.: Christianitas et cultura Europae. Czesc 1. Lublin, 1998, p.59.

Odile Bour. Deutsch - polnische Stiftungstraditionen / Polsko - niemieckie tradycje fun­dacji. Copyright 2006 Maecenata Verlag, Berlin, und Stiftung für Deutsch-Polnische Zusammenarbeit, Warschau [tiešsaite]. Pieejams http://213.77.105.135/winfopolen/6_WisKulGes/2_Gesellschaft/5_Downloads/deutsch_poln_stift.pdf [skatīts 15.12.2006.].

Salu Sv. Kryźiaus parapija. [tiešsaite]. Pieejams: http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/rokiskio/salos/ [skatīts 10.01.2007.].

Marija Pšezdzecka sākotnēji tika apbedīta Pšezdzecku mauzolejā Varšavā, kurš Otrā pasaules kara laikā tika daļēji sagrauts. Pēc kara mauzolejs pilnīgi demontēts, apbedījumi pārvietoti uz Varšavas Brudnovas kapsētu (Bródnowski), kur tika uzcelta arī baznīca, saglabājot tajā dažus Pšezdzecku mauzoleja fragmentus. Jāpiebilst, ka Marijas vīra Aleksandra Pšezdzecka apbedījums atrodas Krakovas dominikāņu tēvu baznīcā.

Bardach J. Terra Mariana. Ksiega-album ofiarowa papieżowi Leonowi XIII w imieniu ziemian inflanckich. In.: Christianitas et cultura Europae. Czesc 1. Lublin, 1998, p.59.

Terra Mariana, S.V.

Soms H., Ivanovs A. Kultūras un vēstures pieminekļi Latgales novada vēsturē. Grām.: Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Sastādītājs A.Medveckis. Liepāja: LiePA, 2002., 4. laid. 37.1pp.

Latviešu konversācijas vārdnīca. Rīga, 1937. - 1938., XVI sēj., 30721. - 32764.sl.

Ivanovs A. Novadpētniecība un vēstures zinātne. Gräm.: DU Humanitārās fakultātes X Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēstures sekcija. 4. krāj. Daugavpils, 2000. 13. Ipp.

Bardach J. Terra Mariana. Ksiega-album ofiarowa papieżowi Leonowi XIII w imieniu ziemian inflanckich. In.: Christianitas et cultura Europae. Czesc 1. Lublin, 1998, p.57.

Terra Mariana, Nachwort.

Terra Mariana, S.63.

Zilgalvis J. Daugavas muižas 18.gs. - 20.gs. sākums. Rīga: Izglītība, 1998. 100. Ipp.

Soms, H. Albums "Terra Mariana" (1888. g.) Latgales historiogrāfijas skatījumā. Gräm.: DU Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VII (II). Daugavpils: Saule, 2003., 45.-50.lpp.; Soms, H. Kurzeme albumā "Terra Mariana" (1888.g.). Grām.: Sabiedrība un kultūra. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zinātniskie raksti, V. Sast. A.Medveckis. Liepāja: LiePA, 2003. 64. - 73.1pp.; Soms, H. Daugavpils (Dinaburga) albumā "Terra Mariana" (1888.g.). Grām.: DU Humanitārās fakultātes XIII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VIL Vēsture: avoti un cilvēki. Daugavpils: Saule, 2004. 183.-188.Ipp.; Soms, H. Dāvana Romas pāvestam - albums "Terra Mariana" (1888.): Daugavpils vēstures avots. Daugavpils Universitāte. Humanitāro zinātņu vēstnesis. Nr.5, 2004. 67- 74.1pp.

Kā starptautiskas sadarbības piemēru skatīt Fehtas universitātes (Vācija) profesora Bernda Ulriha Hukera rakstu: Hücker, B.U. Das Album Terra Mariana von 1888 im Rahmen der allgemeinen Historiographie. Gräm.: Daugavpils Universitātes Humanitārās Fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI. - 1. daļa. Daugavpils: Saule, 2003. 56. - 61 .Ipp.

Par projektu sīkāk skatīt Terrai Marianai veltītu mājas lapu http://terramariana.du.lv/lv