LATVIEŠU ŠĶIRŠANAS NO KRŪTS PARAŽAS PĒC ETNOLOĢIJAS, FOLKLORAS UN STRUKTURĀLĀS PSIHOLOĢIJAS DATIEM

Inkulturācija, saskaņā ar Margaretas Mīdās vārdiem, ir "kultūras apgūšanas process visā tās unikalitātē un neatkārtojamībā". (Citēts pēc Poole, Fitz John Porter. Socialization, Enculturation and the Development of Personal Identity In: Companion Encyclopedia of Anthropology. London and New York: Routledge, 2002. p. 831.) Šī procesa rezultātā indivīds apgūst noteiktas kultūras mentālās reprezentācijas, zināšanu un uzvedības modeļus, kas ir nepieciešami, lai viņš varētu funkcionēt kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Par institucionalizētiem inkulturācijas momentiem uzskatāmi rites de passage jeb pārejas rituāli, kas kā figuratīvās for­mas sabiedrībai palīdz saglabāt un no paaudzes paaudzē nodot tās pastāvēšanai nepieciešamos jēgsaturus, uzturēt konkrētu uzvedības modeļu un ētosa īpatnības.

Kā uzskata antropoloģijas psiholoģiskā virziena pārstāvji, nakts miega nosacījumi būtiski ietekmē bērnu socializācijas gaitu. Sk. Uajting Džon. Process socializacii iličnosf. V kn.: Ličnost', kul'tura, ētnos. Moskva: Smysl, 2001. s. 110-114. (Šeit un turp­māk kirilica ir transliterēta saskaņā ar ISO sistēmu.)

Lielbritānijā un Skandināvijā atšķiršanas paražas no krūts, saskaņā ar 19. gs. otrās un 20 gs. pirmās puses etnoloģiskajiem datiem, faktiski nav novērotas. Taču tādās zemēs kā Itālijā, Šveicē un Francijā iespējams konstatēt paražu rudimentus, kas attiecas uz pēdējo barošanas ar krūti reizi. Tā vāciskajā Šveices daļā ir bijis svarīgi pēdējo reizi ar krūti bērnu barot zem lazdu krūma, turklāt,zvanot baznīcas zvaniem, lai nākotnē bērnam nesāpētu zobi. Itālijā ir pierakstīti ticējumi par to, ka meitenes ir jāšķir agrāk nekā zēni un ka ilgstoša barošana ar krūti negatīvi ietekmē bērna prāta spējas. Savukārt, Francijā apmēram divu gadu vecumā bērns no vienas vecumgrupas, ko apzīmēja ar vārdu bebe, pārgāja uz infant vecuma grupu, un tad apzināti tika uzsākta bērna audzināšana. Sk. Roždenie rebenka v obycajah i obrjadah. Strang zarubežnoj Evropy. Moskva: Nauka, 1997. s. 243.

Roždenie rebenka v obycajah i obrjadah. Strany zarubežnoj Evropy. Moskva: Nauka, 1997. s. 119. Sal. ar latviešu un lietuviešu ticējumiem, kuros atšķirtais bērns, atkal ticis pie krūts, pats kļūst par skauģi. Šajā gadījumā bulgāru ticējumi ir savdabīga latviešu un lietuviešu ticējumu par skauģiem inversija. Sk. Muktupāvela Rūta. Atzīdeņa fenomens latviešu un lietuviešu tradicionālajā kultūrā. Eiteratūras mēnešraksts Karogs, 2006. Nr. 4. 82.-92. Ipp.

Roždenie rebenka v obycajah i obrjadah. Strany zarubežnoj Evropy. Moskva: Nauka, 1997. s. 56.

Šajā paražā etnologi saskata senču kulta paliekas. Turpat. 86. Ipp.

Turpat. 157. Ipp.

Turpat. 43. Ipp. Šajā sakarā visai nozīmīga šķiet vampīra darbība zīst, sūkt un tādā veidā upurim atņemt dzīvības spēku.

Genesis 21:8.

Klein Michele. A Time to be Born: Customs and Folklore of Jewish Birth. Philadelphia: Jewish Publication Society of America, 1998. p. 195.

Schauss Hayyim. The Eifetime of a Jew. New York: Union of American Hebrew Congregations, 1950. p. 81.

Sal. Birutas Senkevičas atšķirību aprakstu: "Lai labi augtu mati, meitenēm skubināja ēst matugaļu. Cūku šņukuru arī deva ēst, lai augtu labi rakstītāji. Sargāja no plaušu ēšanas, jo tad būs liels pļāpa - "plepis". Arī sirds gaļu nedrīkstēja ēst nepieaudzis cilvēks, tas ietekmē­ ja dusmību". Senkeviča Biruta. Godi Vidus-Kursā. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums, 1939. 40. Ipp.

The Oxford Dictionary of World Religions, ed. by John Bowker. Oxford University

Press, 1997. p. 931. Sk. arī Beliefs and Concepts, Customs and Ceremonies. Pieejams [skatīts 15.11.2006.].

Imbrasiene Birute. Vaiks šeimo. Liaudies kultūra. Nr. 3 (54). 1997. p. 69.

Balys Jonas. Vaikyste ir vedybos. Lietuviy liaudies tradicijos. Silver Spring: Lietuviu tautosakos leidykla, 1979.

Turpretim tādu pārejas rituālu kā kāzas un bēres norisi monopolizēja kristīgā baznī­ca, un, iespējams, tāpēc, kaut arī, laika gaitā mainoties, to pamatelementi tradi­cionālajā vidē saglabājušies līdz mūsdienām.

Senkeviča Biruta. Godi Vidus-Kursā. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums, 1939. 38.-41. Ipp.; Straubergs Kārlis. Latviešu tautas paražas, 1. sēj. Rīga: Latvju grā­mata, 1944. 281. Ipp.

Dandens M. un Upīts. No gatartiešiem Cēsu apriņķī. Grām.: Latvju Dainas Kr. Barona kopojumā. 1. sējums. Rīga: Valtera un Rapas akc. sab. izdevums, 1922. 185. Ipp.

Ģēgeris A. No Vecpiebalgas Cēsu apriņķī. Grām.: Latvju Dainas Kr. Barona kopojumā. 1. sējums. Rīga: Valtera un Rapas akc. sab. izdevums, 1922. 187. Ipp.

VolTer Eduard. Materiały dlja etnografii latyšskago plemeni Vitebskoj gubernii, Cast' I. Prazdniki i semejnyja pesni latyšej. Sanktpeterburg: Tipogrāfijā imperatorskoj akademii nauk, 1890. s. 128.

Kā uzskata antropoloģijas kultūrpsiholoģijas virziena pārstāvji, nakts miega nosacījumiem ir svarīga loma bērnu socializācijas procesos. Sk. Uajting, Džon. Process socializacii i ličnosf V kn.: Ličnost', kul'tura, ētnos. Moskva: Smysl, 2001. s. 110-114.; Dundes Alan. The Hero Pattern and the Life of Jesus. In: Interpreting Folklore. Bloomington: Indiana University press, 1980. p. 258.

VoTter Eduard. Material^ dlja etnografii latysskago plemeni Vitebskoj gubernii, Cast' I. Prazdniki i semejnyja pesni latysej. Sanktpeterburg: Tipogrāfijā imperatorskoj akademii nauk, 1890. s. 128.; Petersons Kārlis. Latviešu māte ar bērnu. Jelgava: Allunans, 1901.40. Ipp., Senkeviča Biruta. Godi Vidus-Kursā. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums, 1939. 39.1pp.

Myths and Structural Psychology. Pieejams [skatīts 15.11.2006.].

Freijd Anna. Ocenka normaTnogo detskogo razvitija V kn.: Teorija i praktiķa detskogo psihoanaliza, T.2. Moskva: Ēksmo-Press, 1999. s. 61-64., Klein Melanie. Weaning (1936.) In: Love, Guilt and Reparation. SI: Vintage, 1998. p. 290-295, 304., Klein Melanie. Early Stages of the Oedipus conflict. In: Love, Guilt and Reparation. S. 1.: Vintage, 1998. p. 186.

Klein Melanie. Weaning (1936). In: Love, Guilt and Reparation. London: Vintage, 1998. p. 292-295. Ērikson Ērik. Detstvo i obščestvo. Sankt-Peterburg: Rec', 2000. s. 67-69.

Sk. Muktupāvela Rūta. Inkulturācijas tradīciju metamorfoze mītiskās domāšanas ietekmē. Atšķirības. Letonica 11 (2004). 46.-62.lpp.