SHEARS IN THE FOLKLORE OF LATVIAN CASTLE MOUNDS
DOI:
https://doi.org/10.55877/cc.vol6.253Keywords:
castle mounds, shears, folklore, Semigallia, women, symbolism of toolsAbstract
Shears (Fig. 1) is an instrument for cutting thin materials (cloth, wool etc.) and it consists of two edges opposed to each other. Since the early Iron Age (1–4 century) till the Middle Ages shears have been a frequent item in the sites of Latvian archaeology, especially in castle mounds; however, massive findings have never been discovered. Shears have beenmentioned in the folklore of castle mounds. At present, there are about 2200 folklore texts about 450 Latvian castlemounds at our disposal. Figures about shears aremore modest: 29 folklore texts about shears about six castle mounds (Table 1.). All castle mounds are located on the territory of ancient Semigallians (Fig. 2). The most numerous texts are written about Mount Īles Spārnu (12) and the Zvārdes Striķu castle mound (10). There have been no archaeological excavations in any of these six castle mounds, therefore the dating is set approximately for the last centuries of the I millennium and the first centuries of the II millennium (Table 2). Part of castle mounds are related to the centres of Zemgaļi districts (Table 3, Fig. 3). The plot of legends about shears is rather homogeneous: a woman receives shears from an inhabitant of the castle mound; these shears should be returned back in the same place. In case these conditions are not carried out, next time it is prohibited to lend shears. Shears obtained from the castle mound are especially qualitative (Table 4). In the folklore texts shears are frequently borrowed; and that could be true as they were not an instrument that was used on a daily basis. Folklore texts prove that shears were a symbol of an instrument. Shears were put in the coffin of dead women, as dead persons go to the underground world. In the folklore of castle mounds a woman of this earth borrows shears from a woman of the underground. The castle mound is a place where the connection between this world and the underground world is closer than anywhere else. As it can be concluded from the folklore, the items obtained from the underground have special value. In a way a borderline is crossed and a woman of this world receives an item belonging to the underground, however, it is not for a long time. The initial order of things is regained quickly and the item from the underground world should be returned.Downloads
References
Atgāzis, 1966. M. Atgāzis. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Zemgalē 1965. gadā.
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu un etnogrāfu 1965. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 1966. – 17.–19. lpp.
Atgāzis, 1967. M. Atgāzis. Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Zemgalē 1966. gadā.
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1966. gada pētījumu rezultātiem. Rīga, 1967. – 25.–27. lpp.
Atgāzis, 2006. M. Atgāzis. Sēlpils Spietiņu apmetne un tās laiks. Pētījumi sēļu senatnē.
Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2006. – 11.–28. lpp. (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr. 11. Arheoloģija, antropoloģija, etnogrāfija, folkloristika).
Bielenstein, 1869. A. Bielenstein. Die altlettische Burgberge Kurlands. Magazin der Lettische-literärische Gesellschaft. Bd.14. St. 2. Mitau, 1869. – S. 12.–142.
Brastiņš, 1938. E. Brastiņš. Kur atradusies Sidrabes pils? Aizsargs. 1938. Nr. 7/8. – 494.– 497. lpp.
Daiga, Atgāzis, 1963. J. Daiga, M. Atgāzis. Izrakumi Spietiņu–Plāteru senvietu kompleksā 1962. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par 1962. gada arheoloģiskām un etnogrāfiskām ekspedīcijām. Rīga, 1963. – 6.–7. lpp.
Dzirkles, 1929–1930. Dzirkles. Latviešu konversācijas vārdnīca. 4. sēj. Rīga, 1929–1930. 6522.–6524. sleja.
Engīzere, Muižnieks, 2012. A. Engīzere, V. Muižnieks. Arheoloģiskā uzraudzība Krustpilī 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010. un 2011. gadā. Nordik, 2012. – 92.–96. lpp.
Gaerte, 1929. W. Gaerte. Urgeschichte Ostpreussens. Königsberg: Gräse und Unzer Verlag, 1929.
Guščika, Lazdiņa, Ušpelis, Vasks, 2006. E. Guščika, I. Lazdiņa, O. Ušpelis, A. Vasks.
Latvijas pilskalnu arheoloģiskā izpēte un tās rezultāti. Latvijas Universitātes Raksti. 695.sējums. Zemes un vides zinātnes. Pilskalni Latvijas ainavā. Latvijas Universitāte, 2006. – 27.– 40. lpp.
Kalnā bija, 2008. Kalnā bija stalta pils. Latvijas pilskalni un to teikas. Sastādītāji J. Urtāns, I. Pīgozne, R. Treija, I. Vītola. Tapals, 2008.
Kuniga, 2000. I. Kuniga. Kristapiņu kapulauks 8. gs. beigas – 12. gs. RaKa, 2000.
Kuniga, 2010. I. Kuniga. Madalānu pilskalns, ciems un kapulauki 1. g. t. pr. Kr. – 13. gs. [B.i.v.], 2010.
Kuniga, 2014. I. Kuniga. Aizsardzības izrakumi Kristapiņu kapulaukā. Arheologu pētījumi Latvijā 2012. un 2013. gadā. In print.
Latviešu, 1877. Latviešu Avīzes. 1877. Nr. 7.
Latviešu, 1940. Latviešu tautas ticējumi. I sēj. Sak. P. Šmits. Rīga: Latviešu Folkloras krātuves izdevums ar Kultūras fonda pabalstu, 1940.
Latvijas, 1974. Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne, 1974.
Mugurēvičs, 1977. Ē. Mugurēvičs. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3.–15. gs. arheoloģiskie pieminekļi. Rīga: Zinātne, 1977.
Mugurēvičs, 1999. Ē. Mugurēvičs. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. – 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Sast. A. Caune. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999. – 54.–90. lpp.
Ritums, Tāle, Urtāns, Vītola, 2006. R. Ritums, I. Tāle, J. Urtāns, I. Vītola. Teikas par Latvijas pilskalniem. Latvijas Universitātes Raksti. 695. sējums. Zemes un vides zinātnes. Pilskalni Latvijas ainavā. Latvijas Universitāte, 2006. – 7.–26. lpp.
Stubavs, 1976. A. Stubavs. Ķentes pilskalns un apmetne. Rīga: Zinātne, 1976.
Šnore, 1997. E. Šnore. Lejasdopeļu kapulauks senajā Sēlijā. Arheoloģija un etnogrāfija. XIX laidiens. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1997. – 64.–81. lpp.
Urtāns, 1994. J. T. Urtāns. Latvian Hillforts: the Originality of the Archaeological Reality/Zestende Kroon–Voordracht gehouden voor de Stichting Nederlands Museum voor Anthropologie en Praehistorie te Amsterdam op 22 April 1994. Amsterdam, 1994.
Urtāns, 2008. J. Urtāns. Dažas pārdomas par Bārbeles Pilveru pilskalnu. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2008. Nr. 4. – 97.–107. lpp.
Urtāns, 2011. J. Urtāns. Ernesta Brastiņa pilskalnu grāmatas un pilskalnu folklora. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra, folklora, māksla. 2011. Nr. 11. – 178.–187. lpp.
Urtāns, 2013a. J. Urtāns. Apceres par Latvijas pilskalniem. Nordik, 2013.
Urtāns, 2013b. J. Urtāns. Triju vārtu motīvs tautasdziesmās un Kurzemes Elku kalnos. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra, folklora, māksla. 2013. Nr. 26. – 108.–119. lpp.
Urtāns, 2014. J. Urtāns. Durvju un vārtu motīvs Latgales pilskalnu folklorā. In print.
Urtāns, Šnē, Asaris, 1998. J. Urtāns, A. Šnē, J. Asaris. Latvijas pilskalni. Eiropas kultūras mantojuma dienas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 1998.
Vasks, 2005. A. Vasks. Latvijas pilskalnu izpētes gaita. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2005. Nr. 4. – 9.–45. lpp.
Zemgaļi, 2003. Zemgaļi senatnē. Rīga, 2003.
Zemītis, 2003. G. Zemītis. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004.
Шноре, 1961. Э. Д. Шноре. Асотское городище. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 1961. (Материалы и исследования по археологии Латвийской ССР. – Т. 2.)
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2022 Culture Crossroads
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.