THE RIVER SVĒTUPE IN PLACE NARRATIVES IN VIDZEME

Authors

  • Dr. art. Ieva Vītola

DOI:

https://doi.org/10.55877/cc.vol6.252

Keywords:

the River Svētupe, toponyms, place narratives, cultural and historic heritage

Abstract

This publication explores the features of identity of the River Svētupe in Vidzeme by analysing the place narratives in relation to the Svētupe as a river and a place name that occurs in bothmicrotoponyms in the Svētupe flow and on its banks. The place narratives of the River Svētupe and its banks are evidence of the local history and daily scenes on the banks of the river at various periods of time. The written oral testimonies reveal the functions of the river and its use by the local inhabitants both historically and at present. In such a context, the River Svētupe is mainly regarded and utilised for daily and household needs (water, collection of herbal teas, extraction of treatment clay, spending leisure time, hay making, etc.). In the opinion of the local people the Svētupe is recognised with the help of the names of the constructions on the river banks (the mill, the bridge, houses) or the names of river bays (usually they are named after the closest landowners or houses) or the peculiarities of the river flow – deeper places or the so-called pits where it is impossible either to fish or to swim. The micro- toponyms of the Svētupe and its banks are entwined with place narratives of personal experience and they are related to the history of the district. The Svētupe is not just a geographical place, a hydrological site; it is a significant part of the space that includes individual and collective experience and refers to both the emotional and the social dimensions.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Cimermanis, 1998. S. Cimermanis. Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1998.

Čakste, Millere, 2007. D. Čakste, I. Millere. Svētupe. Ūdenstūrisma ceļvedis. 2007.

Garda-Rozenberga, 2008. I. Garda-Rozenberga. Mutvārdu tradīcija mūsdienās: personīgās pieredzes stāsti. Vārkava: tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008. – 140. – 145. lpp.

Graudonis, 1972. J. Graudonis. Par dažiem arheoloģijas pieminekļu nosaukumiem. Dabas un vēstures kalendārs 1973. Rīga: Zinātne, 1972. – 307.–311. lpp.

Jirgensone, 2005. L. Jirgensone. Jāņi no Svētupes līdz Vitrupei. Svētciema pamatskolas projekta darbs. 2005.

Lībieši, 1994. Lībieši. Sastādītāja K. Boiko. Rīga: Zinātne, 1994.

Lībieši, 2013. Lībieši: vēsture, valoda un kultūra. Sastādītāji un redaktori R. Blumberga,

T. Mekeleinens, K. Pajusalu. Rīga: Līvõ Kultūr sidām, 2013.

Nakamura, 2008. J. Nakamura. Lībieši. Rīga: Neputns, 2008.

Noriņš, Kārnupe, 2002. J. Noriņš, M. Kārnupe. Svētupes krasti. 2002. Pāles pamatskolas projekta darbs. Glabājas R. Noriņas personīgajā arhīvā.

Rodman, 1992. M. C. Rodman. Empowering Place: Multilocality and Multivocality. American Anthropologist, Vol. 94(3). 1992. – pp. 640–656.

Уртанс, 1985. Ю. Уртанс. Целебные и культовые источники Латвии. Из истории медицины. Т. ХV. Рига: РМИ, 1985. – С. 85–93.

Urtanas, 1995. J. Urtanas. Gydomieji ir kulto šaltiniai Latvijoje. Senoves baltu kultūra. Dangaus ir žemes simboliai. Vilnius: Academia, 1995. – pp. 40–47.

Urtāns, 1980. J. Urtāns. Svētupes Lībiešu Upuralu arheoloģiskās izpētes rezultāti. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1980. Nr. 11(400). – 71.–84. lpp.

Urtāns, Vītola, 2014. J. Urtāns, I. Vītola. Vidzeme’s Svētupe in Mythical and Real Cultural Space. In print.

Downloads

Published

14.11.2022